Par Latvijas ceļu bedrēs bojātām automašīnām valsti tiesā uzvarēt izdevies tikai Saeimas autobāzei, vēsta telekompānijas LNT raidījums "Top 10".
Lai gan ceļu uzturētāju aprēķini liecina, ka puse no visiem Latvijas ceļiem jeb katrs otrais kilometrs ir sliktā stāvoklī, kopš neatkarības atjaunošanas bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ. Kā pastāstīja VAS "Latvijas valsts ceļi" Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska, visas šīs lietas bijušas saistītas ar bedrēm, izņemot vienu lietu, kad vainota slidena brauktuve.
"Latvijas valsts ceļi" sakāvi cietuši tikai vienā no šīm prāvām, turklāt uzvaru svinējusi nevis kāda privātpersona, bet gan Saeimas autobāze, kuras īpašumā esoša automašīna bedrē nolauzusi riteni. Pēc "Latvijas valsts ceļu" pārstāves teiktā, tiesvedība ilgusi sešus gadus un kompensācijas apmērs bijis 400 lati.
Apdrošinātāji uzskata, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus. Lai pierādītu ceļu uzturētāju prettiesisko rīcību, kvalitatīvi noformētam protokolam ir visbūtiskākā nozīme.
Valsts policija (VP) ir pārliecināta, ka visi kolēģi strādā godprātīgi un pret saviem pienākumiem attiecas atbildīgi. "Jāfiksē visi apstākļi, ja auto bojāšana ir cēloniskā sakarā ar iebraukšanu bedrē, viennozīmīgi inspektoram ir jāizmēra gan bedres diametrs, gan dziļums, arī fotografēšana tiek veikta. Ja neko tādu nedara, tad cilvēkam ir tiesības aizrādīt. Tas ietilpst policijas uzdevumos," uzsvēra VP Rīgas reģiona Kārtības policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.
Policijai nav statistikas, cik bieži protokolos tiek fiksēts sliktais ceļa stāvoklis.