Lai padarītu Rīgu draudzīgāku velosipēdistiem, riteņbraucēji iesaka Rīgas centra ielu malās veidot rekomendējošās velojoslas.
Kā šodien diskusijas laikā par velosatiksmes attīstību Rīgas domē norādīja pilsētplānošanas speciālists Toms Kokins, ielu malas nebūtu tikai velosipēdistiem paredzēta zona, bet marķējuma uzdevums būtu atgādināt, ka šo telpu lieto arī velosipēdisti.
Salīdzinot ar jaunas veloinfrastruktūras izbūvi, šādam risinājumam būtu ļoti zemas izmaksas. Riteņbraucēji aprēķinājuši, ka Rīgas vēsturiskā centra zonā no Āgenskalna Pārdaugavā līdz Miera ielas apkaimei šādu joslu iekrāsošanai un apmaļu nolīdzināšanai būtu nepieciešami ap 300 000 latu.
Velobraukšanas aktīvisti norādīja, ka visi galvenie veloceliņi pilsētās beidzas centrā, lai gan viņiem nav tajā ierādītu vietu. Šādas velojoslas šo problēmu palīdzētu risināt ar zemām izmaksām.
Kokins norādīja, ka ziemā, kad ielu malās sastumtas kupenas, ļoti labi var redzēt, cik daudz vietas autotransportam reāli nepieciešams un cik daudz ir brīvo sektoru, kur varētu atvēlēt vietu velosatiksmei.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (SC) gan norādīja, ka, viņaprāt, joslu uzkrāsošana uz ielām problēmu neatrisinās, jo, pirmkārt, pašiem velobraucējiem ir jādomā par braukšanas kultūras uzlabošanu un, otrkārt, šādu joslu ierīkošana apgrūtinātu mehāniskā transporta kustību. "Uzkrāsojot veloceliņus, viena josla būs nost. Saprotu, ka ne visi riteņbraucēji ir sportisti, kas pārvietojas ar ātrumu 50 kilometri stundā, līdz ar to "de facto" viena josla tiktu noņemta," sacīja Baraņņiks.
Arī TV raidījumu "Zebra" veidotājs un producents Pauls Timrots norādīja, ka būtībā velosipēdisti prasa iekrāsot to, ko saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem viņi jau tagad faktiski drīkst izmantot, taču velobraucēju pārstāvis Dainis Kreilis uzsvēra, ka rekomendējošās joslas nenozīmēs, ka pa tām nedrīkstēs braukt automašīnas - marķējuma mērķis būtu pievērst uzmanību, ka arī velosipēdisti piedalās satiksmē un arī viņiem ir nepieciešama vieta pilsētā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta informācija liecina, ka iedzīvotāju pārvietošanās paradumi mainās un velostaiksmes īpatsvars pilsētā palielinās - velosipēds no atpūtas un sporta inventāra arvien biežāk kļūst par ikdienas transporta līdzekli. Vismaz trīs reizes nedēļā 62% rīdzinieku pārvietojas ar sabiedrisko transportu, 30% - ar personīgo auto, bet 8% - ar velosipēdu.
Pēc velobraucēju ierosinājuma problēmas risināšanai Rīgas domē tiks veidota darba grupa, lai izstrādātu pilotprojektu Rīgas centra pieejamības veicināšanai. Pilotprojektam iecerēts izvēlēties Brīvības ielu, kur ielu brauktuves malās tiktu uzklātas marķējums, kas atgādinās par velosipēdistiem kā pilntiesīgiem satiksmes dalībniekiem.
Darba grupu sasauks Baraņņiks, un tajā tiks iesaistīti Satiksmes departamenta un plānošanas speciālisti, kā arī velobraukšanas aktīvisti. Kreilis rosināja pirmo sanāksmi sasaukt jau pēc Lieldienām, kurā tiktu lemts par konkrētām iecerēm - rekomendējošo joslu iekrāsošanu uz Brīvības ielas, līdzīgā veidā līdz Brīvības piemineklim varētu pagarināt Skanstes ielas veloceļu un veloceļu pār Vanšu tiltu.