Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" sekmēs drošību Baltijas valstīs un Somijā, otrdien "Rail Baltica" Industrijas dienā teica Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane.
""Rail Baltica" ir unikāls pārrobežu koridors starp Baltijas valstīm un Somiju. Projekts ir ļoti nozīmīgs un šobrīd tam atbalsts ir lielāks nekā jebkad iepriekš," uzsvēra Trautmane.
Viņa skaidroja, ka pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā "Rail Baltica" bija nozīmīgs ar ekonomiskajiem un vides aspektiem. Bija paredzēts, ka tā satiksme no automašīnām pāries uz dzelzceļu, mazināsies sastrēgumi un oglekļa dioksīda (CO2) nospiedums. Tāpat ar "Rail Baltica" bija iecerēts sasaistīt Baltijas valstis ar Somiju un pārējo Eiropu, lai mudinātu ceļotājus izmantot dzelzceļu.
"Šobrīd situācija ir mainījusies un tas ir redzams. Baltijas valstis un Somija ir vairāk jāsasaista ar Eiropu, lai nodrošinātu mieru un drošību šajā valstīs. Visas šīs valstis jātuvina Eiropai arī militāru iemeslu dēļ," uzsvēra Trautmane, skaidrojot, ka jānodrošina iespēja militārajam aprīkojumam tikt pārvietotam pa Eiropu ar dzelzceļu, īpaši tagad, kad Somija un Zviedrija plāno iestāties NATO.
"Redzam, ka Ukrainā ir grūtības pārvadāt produktus pa dzelzceļu, jo tur ir cits sliežu platums nekā Eiropai," stāstīja Trautmane, uzsverot, ka arī Baltijai jāiet uz vienotu Eiropas sliežu platumu.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.
