"Virzīja būtiskas pārmaiņas nozarē" - Linkaits atskaitās par paveikto satiksmes ministra amatā

 
©f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Esot satiksmes ministra amatā gandrīz četrus gadus, Tālis Linkaits virzījis būtiskas pārmaiņas nozarē ar galveno uzstādījumu - veicināt mūsdienīgu, ērtu un drošu pasažieru un autobraucēju pārvietošanos ikdienā, pauž Baiba Ābelniece, Ministra padomniece komunikācijas jautājumos.

Linkaits norāda, ka ministra darbā kā prioritāti bija izvirzījis uzlabojumus sabiedriskā transporta sistēmā, galvenokārt domājot par pasažieru ērtībām: "Būtiskākais ieguvums ir jaunie elektrovilcieni. Pirmie vilcieni jau ir ieradušies un tiek testēti. Līdz 2023.gada nogalei Latvijā ieradīsies 32 jaunie elektrovilcienu sastāvi, bet satiksmē būs jau no nākamā gada sākuma elektrificētajās līnijās - Jelgavas, Tukuma, Skultes un Aizkraukles virzienā. Līdz nākamā gada beigām tiks paaugstināti peroni 48 stacijās, lai iekāpšana vilcienā būtu vienā līmenī."

Pēc ministra uzstādījuma vilcienu satiksme tāpat kā citās Eiropas valstīs tiek attīstīta kā galvenais pasažieru pārvadāšanas veids.

Jaunu vilcienu reisu atklāšana un esošo pagarināšana ir stiprinājusi dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. "Palielināts vilcienu ātrums un pieskaņoti laiki autobusiem, kas pasažierus no dzelzceļa stacijas nogādā tālāk uz apdzīvotām vietām. Pēdējos gados palielināts eksprešu skaits uz Daugavpili, Rēzekni, Valmieru un atjaunota vilcienu satiksme ar jauniem reisiem uz Krāslavu, Indru un Madonu, Gulbeni. Izmantojam esošos vilcienu sastāvus ar maksimālo jaudu, un esam ieguvuši pasažieru uzticību. Piemēram, ja sākotnēji bija paredzēts, ka Gulbenes vilciens kursēs vasaras sezonā, tad pēc iedzīvotāju pieprasījuma vilciens kursē visa gada garumā," pauž ministrs.

Autobusu pārvadājumos daudzviet jau vērojamas pozitīvas pārmaiņas, un reģionos kursē autobusi, kas ir ne vecāki par trim gadiem un atbilst mūsdienu prasībām pēc komforta un pieejamības. Pašlaik tiek testēta izstrādātā vienotā biļešu sistēma - pasažieriem ar vienotās sabiedriskā transporta biļetes palīdzību būs iespēja vienā tālākā braucienā apvienot dažādus transporta veidus neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.

Tāpat mērķtiecīgi strādāts pie autoceļu tīkla sakārtošanas - valsts galvenajos, reģionālajos un vietējos autoceļos veikti būvdarbi vairāk nekā 3000 kilometru garumā. Valdībā izskatīta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija un reģionālo autoceļu būvniecības plāns līdz 2027.gadam.

"Šīs valdības laikā ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir izdarīts visvairāk," uzsver Tālis Linkaits. Iesākti nozīmīgi projekti - jau nākamgad autovadītāju rīcībā būs Ķekavas apvedceļš, norit sagatavošanās darbi Rīgas apvedceļa pārbūvei par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 km stundā. Tas uzlabos gan transporta plūsmu kopumā, gan arī palīdzēs atslogot Rīgu no kravas automašīnu satiksmes. Būtisks darbs izdarīts, lai arī Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērotu publiskās un privātās partnerības modeli, kāds jau ir izmantots Ķekavas apvedceļa izbūvei. Nozīmīgas investīcijas ieguldītas arī ceļu satiksmes uzlabošanai uz valsts autoceļiem - ceļu posmus aprīkojot ar ribjoslām, signālstabiņiem un barjerām, kā arī šī gada beigās uz Latvijas ceļiem sāks darboties vidējā ātruma radari.

Satiksmes ministrs virzīja valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu atvēršanai brīvai konkurencei, tādā veidā nodrošinot efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Līdzīga prakse ir pašvaldību ceļu apsaimniekošanā un citās valstīs. Pateicoties tirgus atvēršanai, valsts iegūs labāku cenu par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumiem un, saskaņā ar aplēsēm, izdevumus par ceļu uzturēšanas darbiem varēs samazināt par līdz pat 19% gadā.

Lai veidotu velobraucējiem ērtu un līdz ar to arī visiem mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem drošāku infrastruktūru, apstiprināta Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija un pirmo reizi valsts budžetā apstiprināts papildu finansējums veloceļu izbūvei. Atbilstoši stratēģijai notiek darbs pie sešiem no desmit galvenajiem mikromobilitātes infrastruktūras maršrutiem, kas noteikti kā prioritāri, piemēram, no Rīgas uz Carnikavu, Saulkrastiem, Ķegumu un Bausku.

"Rail Baltica" projektā notiek vērienīgi būvniecības darbi Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā "Rīga". Jaunā Eiropas standartam atbilstošā dzelzceļa pamattrases izbūve sāksies nākamā gada otrajā pusē. Vienlaikus notiek divlīmeņu - autoceļa un ātrvilciena tilta pāri Daugavai pie Salaspils projektēšana, kas atbilstoši tā mērogam, tehniskajiem un ekspluatācijas raksturlielumiem uzskatāms par pasaules līmeņa inženierbūvi Latvijā.