Uz autoceļa pirms lidostas "Rīga" mainīta satiksmes organizācija
Turpinoties "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecības darbiem pie lidostas "Rīga", no pirmdienas Ziemeļu ielas un P133 ceļa regulētajā krustojumā pirms lidostas mainīta satiksmes organizācija - slēgta viena josla, satiksmei uz lidostu atstājot otru joslu, informē būvnieku "B.S.L. Infra" pārstāvji.
Piekļuve lidostai tiks nodrošināta, taču autovadītājiem jārēķinās ar lēnāku satiksmi pirms krustojuma ar Ziemeļu ielu.
Izmaiņu laikā tiks nodrošināta kā satiksme pa braucamo ceļa daļu, tā gājēju plūsma. Kustība gājējiem krustojumā joprojām būs pilnvērtīga, gājēju plūsmu virzot pa īpaši izveidotu koridoru, kas būs nodalīts no būvdarbu zonas.
"B.S.L. Infra" izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve skaidro, ka "Rail Baltica" projektā pie lidostas Rīga pakāpeniski tuvojas brīdis, kad varēs pārslēgt satiksmi no esošā P133 ceļa, kas līdz šim veda autovadītājus līdz lidostai, uz jauno ceļu apkārt topošajai dzelzceļa stacijas ēkai. Jaunie satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai būvnieki varētu sākt topošā L1 ceļa pievienošanu P133 un Ziemeļu ielas krustojumam.
Nākotnē, braucot uz lidostu Rīga, P133 ceļa un Ziemeļu ielas regulētajā krustojumā satiksme sadalīsies divos virzienos. Dodoties uz lidostu, jaunais ceļš vedīs vairāk pa labi esošās Torņa ielas virzienā un tālāk - apkārt jaunajai "Rail Baltica" dzelzceļa stacijai uz lidostas pasažieru izkāpšanas un iekāpšanas zonām.
Savukārt virzienā uz Rīgas centru ceļš atkal vedīs apkārt jaunajai dzelzceļa stacijai tuvu vietai, kur šobrīd atrodas Biroju iela, tam pie jau minētā regulētā krustojuma atkal savienojoties kopā vienā ceļā.
Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz satiksmi, darbus pie lidostas Rīga realizē posmos.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.
Iepriekš bija plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.