Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem līdz mēneša beigām satiksmei būs slēgts vietējā autoceļa Valdlauči-Rāmava (V1) (Bauskas iela) posms no autoceļa Valdlauči-Rāmava A, B (V2) līdz krustojumam ar Bauskas šoseju (A7), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.
Slēgto posmu var apbraukt pa Bauskas šoseju un Jāņa Čakstes gatves un A7 divlīmeņu satiksmes mezglu. Slēgtajā posmā būs atļauta autotransporta kustība virzienā uz Rīgu no loģistikas centra teritorijas.
Operatīvā un sabiedriskā transporta kustībai izbūvēta pagaidu satiksmes josla līdzās slēgtajam posmam, autobusu pieturvieta "Rāmava" pārvietota ārpus būvdarbu robežām. Savukārt gājēju kustībai ierīkota josla līdzās pagaidu satiksmes joslai, kas atdalīta no brauktuves ar palīgbarjeru.
Lai nodrošinātu raitāku satiksmi, Bauskas šosejas un Bauskas ielas krustojumā luksofora signālplāns tiks pielāgots - tam būs garāks zaļās gaismas cikls uz Bauskas šosejas, saglabājot iespēju operatīvajam, sabiedriskajam un transportam veikt kreisā pagrieziena manevru no Bauskas ielas.
Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ uz gadu ir slēgts Bauskas šosejas posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam un satiksme novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai.
Pērn jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc "projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt" modeļa.
No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā.
Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tostarp tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.
Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.
