Zināms, kur šogad plānoti lielākie autoceļu būvdarbi

© f64.lv, Kaspars Krafts

Šogad uz valsts galvenajiem autoceļiem plānoti būvdarbi vairāk nekā 150 kilometru garumā, kā arī plānots sākt projektēšanu vairākiem satiksmei būtiskiem autoceļu posmiem, kur pārbūve plānota tuvākajos gados, informē Satiksmes ministrija. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmē, ka valsts galveno autoceļu stāvokļa uzlabošana ir viena no būtiskākajām Satiksmes ministrijas prioritātēm, ko par pareizu virzienu savā Ekonomikas pārskatā par Latviju atzinusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

"Plānojot valsts galveno autoceļu attīstību turpmākajos gados, pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu auto plūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu," pauž ministrs.

Lai gan absolūti lielākā daļa valsts galveno autoceļu novērtēta kā apmierinošā, labā un ļoti labā stāvoklī esoša, joprojām ir posmi, kas jau ilgstoši gaida uzlabojumus, un viens no tiem ir valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Veclaicene posms no "Sēnītes" līdz Siguldai - šajā posmā šogad iecerēts sākt pārbūvi abās brauktuvēs kopumā apmēram 14 kilometru garumā.

Pārbūve šogad ieplānota arī uz valsts galvenā autoceļa A5 Rīga-Jelgava labās puses brauktuves 18 kilometru garumā no Rīgas līdz Jaunolainei, pārbūve plānota arī valsts galvenā autoceļa A13 posmā no Grebņevas robežpunkta līdz Kārsavai 11 km garumā, valsts galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils 5,4 km posmā Lielvārdē un valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils posmā no Kūdras līdz Ķemeru pagriezienam.

Turpināsies arī Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, kur kopumā visa projekta laikā tiks izbūvēti gandrīz 100 autoceļu braukšanas joslu kilometru. Kopumā Ķekavas apvedceļa pamatbrauktuve sastāvēs no četrām braukšanas joslām, nodrošinot visas ātrgaitas autoceļam nepieciešamās drošības prasības.

Kopumā šogad asfaltbetona seguma atjaunošana vai pārbūve plānota 18 valsts galveno autoceļu posmos, kuru būvniecībai nepieciešamais finansējums būs zināms pēc iepirkumu procedūru noslēgšanās. Šogad no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem būvniecībai valsts autoceļu tīklā plānoti vismaz 229 miljoni eiro.

Lai valsts galveno autoceļu būvniecība turpinātos un īstenotu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai "Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijai no 2020. līdz 2040.gadam", šogad turpināsies valsts galveno autoceļu A4 Rīgas apvedceļa posma Baltezers-Saulkalne un A5 Salaspils-Babīte pārbūves par ātrgaitas autoceļu projektēšanas darbi. Turpinās arī perspektīvā jaunā autoceļa posma Vangaži-Skulte iespējamās būvniecības izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums.

"Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040.gadam" paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā.

Latvijā

Saistībā ar Igaunijas-Somijas zemūdens elektrokabeļa "EstLink 2" darbības pārtraukšanu elektroenerģijas cena biržā varētu palielināties par apmēram 10%, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Svarīgākais