VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) līdz 2040.gadam provizoriski par 4-4,5 miljardiem eiro plāno elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu tīklu, ceturtdien preses konferencē sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Viņš skaidroja, ka patlaban tiek strādāts pie šī projekta finansējuma shēmu un mehānismu izstrādes, kā arī tiek veiktas projekta izmaksu aplēses. Sākotnējās aplēses liecina, ka nepieciešamais finansējums būs četri līdz 4,5 miljardi eiro.
Tāpat Kleinbergs skaidroja, ka 2020.gada pavasarī pārtrauktais dzelzceļa līniju elektrifikācijas projekts bija balstīts uz kravu pārvadājumu nodrošināšanu, taču kļuva skaidrs, ka sākotnēji prognozētie kravu apmēri nesasniegs prognozētos apmērus, tāpēc šo projektu ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu nebija iespējams realizēts.
Savukārt jaunais elektrifikācijas projekts ir balstīts uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Kleinbergs skaidroja, ka pagaidām vēl tiek veikti izmaksu-ieņēmumu aprēķini, plānots finansējums. Kleinbergs teica, ka aptuveni pusgada laikā šiem finanšu aprēķiniem būtu jābūt gataviem.
Patlaban tiek īstenots elektrificēto sliežu ceļu pārbūves projekts no 3,3 kilovoltu (kV) strāvas uz 25 kV strāvu 81 kilometra garumā Rīgas mezglā. Šim projektam ir paredzēti 72,2 miljoni eiro no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma un to plānots īstenots līdz 2026.gadam.
Kleinbergs informēja, ka sākotnēji līdz 2026.gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Jelgavai, Skultei un Tukumam II. Savukārt līdz 2028.gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļu līdz Krustpilij.
Pēc tam līdz 2035.gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Rēzeknei, Daugavpilij un Valkai, savukārt līdz 2040.gadam - dzelzceļu līdz Liepājai un Ventspilij.
Kleinbergs uzsvēra, ka šī projekta galvenais mērķis ir padarīt vilcienu satiksmi videi draudzīgāku. Visa dzelzceļa tīklā ir izvirzīts mērķis sākotnēji veikt esošā tehniski novecojušā, visbiežāk vairāk nekā pirms 50-60 gadiem uzstādītā 3,3 kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25 kV sistēmu.
Kleinbergs skaidroja, ka šī modernizācija sniegs arī citus ieguvumus, tai skaitā, samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, nodrošinās iespēju attīstīt pasažieru pārvadājumus un motivēs arī kravu pārvadātājus pāriet uz elektrovilci.
Savukārt dzelzceļa posmu Rēzekne-Zilupe un Daugavpils-Indra elektrifikācija ir atkarīga no partnerattiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja šīs valstis nolems elektrificēt dzelzceļu līdz robežai, tad arī LDz elektrificēs šos posmus. Pretējā gadījumā posmos Rēzekne-Zilupe un Daugavpils-Indra tiks saglabāta dīzeļvilcienu satiksme.
Šobrīd notiek priekšizpētes darbi, lai līdz 2026.gada 1.jūnijam paplašinātu elektrificēto zonu Zasulauks-Bolderāja, kā arī veiktu kontakttīkla modernizāciju Rīgas mezglā un Tukuma līnijā līdz Priedainei.
Jau ziņots, ka 2020.gada marta beigās, krasi samazinoties kravu pārvadājumu apjomiem, LDz nolēma neturpināt 441 miljona eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu.
Uzņēmumā norādīja, ka, turpinoties kravu pārvadājumu kritumam, kura lejupslīde sākās 2019.gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā LDz nespēju 2020.gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildu finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un sākto ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".