Kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi?

© f64.lv, Ģirts Gertsons

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu (CSN) uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek vietās, kur ir vidēja satiksmes intensitāte, ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā stāstīja valsts SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

Viņš teica, ka vidējā intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir 8738 automašīnas diennaktī, reģionālajiem - 1881 automašīna diennaktī, un vietējiem - 354 automašīnas diennaktī. Uz galvenajiem valsts autoceļiem maksimālā intensitāte - vairāk nekā 50 000 automašīnu diennaktī - ir uz Vidzemes šosejas līdz Rīgas apvedceļam, bet vismazākā tā ir pie Terehovas - 800 automašīnas diennaktī.

"Vērtējot CSN kontekstā ar intensitātēm, parādās interesanti skaitļi. Lielākā daļa negadījumu ir tur, kur intensitāte ir no 3000 līdz 4000 automašīnām diennaktī," stāstīja Zaļaiskalns, piebilstot, ka līdzīga situācija ar negadījumiem ir arī uz reģionālajiem autoceļiem, lai gan, piemēram, Pierīgā uz šiem autoceļiem vidējā intensitāte ir 12 000 - 14 000 automašīnu diennaktī.

"Tas liecina par to, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, cilvēki brauc uzmanīgāk, satiksme ir saprotama. Vietās, kur intensitāte ir vidēja, rodas pārgalvības moments, piemēram, ātruma pārsniegšana, kas ir par pamatu negadījumiem," stāstīja Zaļaiskalns.

Viņš norādīja, ka visbiežāk CSN ir sadursmes, no kurām lielākā daļa ir frontālas sadursmes. Tāpat liela daļa negadījumu ir apgāšanās jeb nobraukšana no ceļa, tomēr novērojams, ka vairums šādu negadījumu notiek uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, jo uz galvenajiem ir uzstādītas apmales, kas automašīnu apgāšanos novērš.

Zaļaiskalns arī informēja, ka kopš 2019.gada CSDP piešķir finansējumu signālstabiņu uzstādīšanai, un pa trim gadiem uz apmēram 2000 kilometriem reģionālās nozīmes ceļu ir uzstādīti teju 40 000 signālstabiņu. Lai darbs būtu pabeigts, vēl nepieciešams uzstādīt ap 3100 signālstabiņus uz ceļiem 150 kilometru garumā. Kopā signālstabiņu uzstādīšanai iztērēti nedaudz vairāk kā 750 000 eiro, un darbu pabeigšanai 2022.gadā vajadzīgi vēl 62 000 eiro.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais