Ķirsis nosauc nākamo četru gadu būtiskākos uzdevumus Rīgai; pie kā nepieciešams piestrādāt?

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domei jāizstrādā mehānisms, kā uzturēt esošo infrastruktūru un to savest kārtībā. Tas mantojums, kas saņemts no iepriekšējo sasaukumu domēm, neļauj uzturēt esošo satiksmes infrastruktūru pienācīgā kārtībā, piebilda politiķis.

Otra būtiskā lieta esot tiltu savešana kārtībā. Ir jāpabeidz iesāktie tiltu remonti un jāsāk remontēt nākamie. Viņš pauda cerību, ka drīzumā Rīga varēs sākt Vanšu tilta, Zemitānu tilta un Gustava Zemgala gatves tilta remontu.

Savukārt trešā būtiskā lieta, ar kuru būtu jātiek galā Rīgas domei, esot radīt iedzīvotājos sajūtu, ka Rīgas aglomerācijā sabiedriskais transports ir labs, ērts un pilnvērtīgs veids, kā pārvietoties.

Ķirsis atzina, ka šī gada budžetā un nākamā gada budžetā Rīgas pilsētas tēriņi dažādām vajadzībām ir jāmazina. Tas esot saistīts ar valdības lēmumiem. Pērn tika pieņemts lēmums pārdalīt Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus par labu valstij, bet nākamgad plānots palielināt iztikas minimumu. Tas samazināšot pašvaldības budžetu un nākšoties attiekties no kādiem plānotajiem tēriņiem.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks piebilda, ka pašlaik notiekot darbs ar valdības pārstāvjiem, aicinot ieviest taisnīgāku nodokļu sadali. Pašlaik aptuveni 300 000 cilvēku no rīta ierodas Rīgā uz darbu, izmanto Rīgas infrastruktūru, bet vakarā sapelnīto naudu aizved uz mājām citā pašvaldībā, viņš sacīja.

Rīgas politiķi cerot, ka izdosies vienoties par iekasēto nodokļu pārdali, daļu nodokļu ļaujot iekasēt pašvaldībām, kurās cilvēki strādā.

Šodien notiekošajā ekspertu diskusijā "Mobilitāte Rīgā: Ko varam labāk?" var iepazīties ar pētījumu centra "SKDS" veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem par Rīgas iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem. Sarunas dalībnieki diskutē par aktuālajiem darbiem un plāniem satiksmes infrastruktūras jomā Rīgā, Covid-19 ietekmi uz pārvietošanos pilsētā un citiem mobilitātes jautājumiem.