Iepriekšējās nedēļas statistika ar 10 bojā gājušajiem ceļu satiksmes negadījumos norāda uz cilvēku bezatbildīgo rīcību, kas pakļauj riskam ne tikai savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku dzīvību un veselību, vēsta Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors.
"Neskatoties uz progresu divdesmit gadu garumā, pēdējos gadus Latvijā vērojama pretēja tendence - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir pieaudzis. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk. To spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas - 10 bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksājam par bezatbildīgu braukšanu," komentē Vectirāns.
Viņš atzīst, ka drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks.
"Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā."
Pēdējo divdesmit gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies - ja 2000.gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2020.gadā - gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki1. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies. Vienlaikus 2020.gadā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita Latvija ir ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienībā, sasniedzot antirekordu. Tādējādi ceļu satiksmes drošības uzlabošana Latvijā ir kļuvusi par vēl lielāku izaicinājumu, lai ES sasniegtu kopīgo mērķi - neviens bojāgājušais un smagi ievainotais uz Eiropas ceļiem vēlākais 2050.gadā.
"Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu un par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos gūto nopietnu traumu skaitu. Tas ir liels izaicinājums, kas prasīs gan sabiedrības, gan valsts un pašvaldību attieksmes pieejas maiņu, ieviešot tā saukto "nulles vīziju". Ņemot vērā pēdējās nedēļas traģēdijas, redzams, ka ievērojami lielāks izaicinājums ir veicināt sabiedrības izpratni par problēmas nopietnību, personīgas atbildības uzņemšanos un braukšanas paradumu maiņu," norādīja Vectirāns.
Šogad satiksmes drošības uzlabošanai un ceļiem ir īstenoti vai tiks īstenoti projekti, tostarp ribjoslas uz valsts galvenā autoceļā A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) un gājēju un velosipēdu ceļa izveide Murjāņos, autobusu pieturas un gājēju ceļa izbūve uz valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) Beberbeķos, satiksmes mierināšanas projekts uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) Ādažos, gājēju un velosipēdu ceļa izbūve uz valsts reģionālā autoceļa P95 Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (Žagare) Svētē, uzlabota satiksmes drošība uz piecām gājēju pārejām.