Noskaidrots, kuri cilvēki ir vispārgalvīgākie autobraucēji

Piedaloties ceļu satiksmē, ikviens no mums ir atbildīgs par visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Taču ir konkrēti autovadītāju tipi, kas nevis rūpējas par apkārtējo drošību, bet gluži pretēji - apdraud to. Kādas ir pārgalvīga braucēja īpašības, un kā cīnīties ar atkārtotu noteikumu pārkāpšanu? To skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Valsts policijas 2020.gadā veiktais pētījums parādīja to pašu tendenci, kas attiecībā uz satiksmes pārkāpēju vecumu ir vērojama visā Eiropā - salīdzinot ar citu vecuma grupu pārstāvjiem, jauni cilvēki izteiktāk mēdz riskēt un pārkāpt satiksmes noteikumus.

Viens no secinājumiem, kuru ieguvām citā satiksmes drošības pētījumā, veicot autovadītāju, kuri bija iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā, aptauju, bija, ka daļa autovadītāju ļoti augstu vērtē un, iespējams, pat pārvērtē savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes. Proti, liela daļa transportlīdzekļu vadītāju satiksmes negadījumā bija iekļuvuši tādos laika apstākļos, kuros savas braukšanas iemaņas vērtē visaugstāk.

Šīs vecuma grupas pārstāvji arī ir tie, kuri visbiežāk iekļūst tieši smagajos ceļu satiksmes negadījumos. Pēc iepriekš veiktās satiksmes drošības izpētes datiem, 35% smago ceļu satiksmes negadījumu izraisījušo bija personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Cilvēka raksturs ietekmē visu, ko šī persona dara, arī darbības, ko tā veic, piedaloties ceļu satiksmē. Ir vērojams, ka noteiktai transportlīdzekļu vadītāju kategorijai ir sajūta, ka noteikumi un kopējā kārtība uz viņiem neattiecas. Tas izpaužas, kā savu interešu stādīšana augstāk par citu interesēm, kā arī nespēja disciplinēt sevi.

Šo situāciju lieliski ilustrē ne tikai satiksmes joma, bet arī citas vides, kurās ir nepieciešams ievērot kādus noteikumus, piemēram, rindas pēc kāda pakalpojuma vai citu ierobežojumu un noteikumu ievērošana.

Kā galvenos apstākļus veiktajiem pārkāpumiem, personas min dažādus argumentus, to skaitā - nepilnības infrastruktūrā, neloģiski zīmju izvietojumi vai personai neizprotamas prasības. Tāpat nepieciešamība vienmēr būt pieejamam un visur paspēt laikā.

Ja runājam tieši par pārkāpumiem, nevis ceļu satiksmes negadījumiem, tad te ir tikai viena subjektīvā puse - pats pārkāpējs. Mūsu uzdevums ir atrast rīkus, ar kuriem sasniegt katru autovadītāju, lai tas ievērotu noteikumus un neapdraudētu apkārtējos satiksmes dalībniekus. Vienlīdz svarīgs ir viss - gan zināšanas, gan kontrole un sods, gan arī infrastruktūra ar pārdomātiem risinājumiem, piemēram, loģiskas ceļa zīmes vai pārdomāti risinājumi, kuros ņemtas vērā cilvēku vajadzības.

Kuram no instrumentiem pievērst lielāku vērību, ir atkarīgs no problēmas, kura tiek risināta, un no tā, kādi riski iestājas, ja to ignorē. Piemēram, gājēju veiktus pārkāpumus efektīvāk ir risināt ar dažādiem tehniskiem risinājumiem, proti, veidojot atbilstošu infrastruktūru.

Nereti redzam vietas uz šosejām, kur gājēji, lai šķērsotu brauktuvi, norobežojošajā žogā ir izgriezuši caurumu. Protams, policija var nemitīgi kontrolēt šīs vietas, veikt pārrunas ar pārkāpējiem un saukt viņus pie atbildības, tomēr šādu kontroli ilgtermiņā īstenot efektīvi nav iespējams. Šādā gadījumā tehniskie risinājumi ir saprātīgākais risinājums, lai novērstu konkrēto risku satiksmes drošībai.

Attiecībā uz ātruma pārkāpējiem uzsvars būtu jāliek uz visiem instrumentiem - gan informāciju, gan kontroli, gan infrastruktūru. Ja kāds no šiem trīs instrumentiem nestrādā, daļa personu pārkāps noteikumus un apdraudēs citus satiksmes dalībniekus.

Labs risinājums ir vidējā ātruma kontroles sistēma, kas palīdz izdarīt secinājumus par vadītāja uzvedību uz ceļa visa posma garumā, nevis atsevišķā punktā. Ir jāatceras, ka kontroles pasākumi uz ceļiem tiešā veidā ir saistīti ar vadītāju pašdisciplīnu - jo zemāka katra vadītāja spēja sevi disciplinēt, jo lielāka nozīme ir kontroles pasākumiem.