Rīgas pagaidu administrācija pieprasījusi skaidrojumu par iebrukušo Ģertrūdes ielu

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics atbildīgajām domes amatpersonām pieprasījis skaidrojumu par iebrukušo Ģertrūdes ielas segumu.

Paskaidrojumi pieprasīti Satiksmes departamenta direktoram Vitālijam Reinbaham un Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājai Ivetai Zalpēterei.

Zalpētere šobrīd kā izpilddirektora pienākumu izpildītāja ir pašvaldības kapitāla daļu turētāja AS "Rīgas Siltums", kas ir uzņēmies atbildību par notikušo.

"Šādas situācijas, kurās iedzīvotāju un viņu mantas drošība ir pakļauta lielam riskam, ir nepieļaujamas un nekādā gadījumā nedrīkst atkārtoties. Tieši tādēļ nekavējoties jāsaprot konkrētā gadījuma cēloņus un turpmāko pašvaldības rīcību seku novēršanai. Turklāt jāizslēdz iespēja šādai situācijai atkārtoties citviet," pauž Balševics.

Zalpētere aģentūrai LETA sacīja, ka ir pieprasījusi "Rīgas siltums" padomei nekavējoties sniegt informāciju par notikušo, bet pēc tam tuvākajā laikā situācija tiks izrunāta.

Kā ziņots, izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Ģertrūdes ielā bedrē piektdien ap plkst.10.30 iebrauca divas automašīnas - "BMW" un "Mercedes Benz", aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.

"Mercedes Benz" no bedres izkļuva saviem spēkiem, bet otrs spēkrats gaidīja speciālās tehnikas palīdzību. Ap plkst.14 tas jau bija izvilkts no bedres. Negadījumā cietušo nav.

Iegruvums izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras šodien notiek visā Daugavas labajā krastā.

"Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums. Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši," pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais