Aktīvisti aicina Covid-19 krīzes laikā Rīgā izveidot pagaidu velojoslas

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

14 sabiedrisko organizāciju un profesionālo asociāciju biedri nosūtījuši vēstuli Rīgas domei un Ministru kabinetam, ar aicinājumu Covid-19 krīzes laikā izveidot pilsētā pagaidu velojoslas, informēja aktīvistu pārstāvis Neils Balgalis.

Vēstuli parakstījušas virkne apkaimju organizāciju, kā arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija, Latvijas Automoto biedrība, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un citas.

Aktīvisti savā vēstulē norāda, ka globālās Covid-19 pandēmijas apstākļos daļai Rīgas iedzīvotāju nav iespējas strādāt no mājām, savukārt pārvietošanās sabiedriskajā transportā ir saistīta ar paaugstinātu risku.

"Lai arī par šī laika drošāko pārvietošanās līdzekli tiek uzskatīts privātais auto, tomēr ikdienā vairums pilsētas iedzīvotāju izmanto sabiedrisko transportu. Ieviešot pagaidu velojoslas Rīgas pilsētā, tiktu radīta droša un veselīga alternatīva nokļūšanai darbā un līdz pakalpojumu objektiem," norāda iedzīvotāji, paužot nožēlu, ka patlaban Rīgā veloceliņu infrastruktūra ir fragmentāra un no daudziem mikrorajoniem nav iespējams drošā veidā ar velosipēdu nokļūt pilsētas centrā.

Viņi norāda, ka virkne pasaules pilsētu, to skaitā Berlīne, Budapešta, Parīze, Vankūvera un citas, ir sākušas pagaidu velojoslu izbūvi, savukārt Jaunzēlande ir pirmā valsts pasaulē, kuras valdība atbalstīs šādas infrastruktūras izveidi ar 90% līdzfinansējumu.

"Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu izvērtēt iespēju atbalstīt šādas velo infrastruktūras izveidi Rīgā un, ja nepieciešams, arī citās Latvijas pilsētās, no Covid-19 pandēmijas apkarošanai paredzētajiem līdzekļiem," teikts vēstulē.

Aktīvisti aprēķinājuši, ka prioritāri izveidojamās pagaidu velojoslas kopumā ir 32 kilometru garumā dažādās pilsētas apkaimēs. Viņi arī norāda, ka pagaidu velojoslas ir izveidojamas "ar ātriem un lētiem risinājumiem", piemēram, ar stabiņiem, gumijas atdurēm, vadstatņiem, konusiem, uzpildāmajiem plastmasas vai betona blokiem norobežojot brauktuves daļas.

Pēc biedrību aplēsēm, kopumā tam būtu nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro. "Pieņemot, ka ārkārtas situācijas un velojoslu izveides rezultātā braucienu skaits ar velosipēdiem dubultosies un sastādīs aptuveni 100 000 braucienu dienā un izveidotās joslas kalpos vienu gadu, veiktais ieguldījums ir septiņi centi uz vienu braucienu," lēš aktīvisti.

Viņuprāt, pagaidu velo infrastruktūras izveidošana sniegtu iespēju vairākiem desmitiem tūkstošu rīdzinieku izmantot velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli, uzlabojot epidemioloģisko drošību, samazinot transporta izmaksas un nodrošinot ikdienas fiziskās aktivitātes Covid-19 pandēmijas laikā.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante aģentūrai LETA norādīja, ka šāda sabiedriska iniciatīva ir atbalstāma un īstenojama, tomēr jebkurai jaunai iniciatīvai velo infrastruktūrā jābūt drošai un pārdomātai.

"Velo infrastruktūra jāveido atbilstoši normatīvajām prasībām un jāsaskaņo ar konkrētām iestādēm, piemēram, pilsētas būvvaldi un VAS "Latvijas Valsts ceļi". Atsevišķās piedāvātajās ielās pagaidu risinājumi būtu ieviešami, bet jāizvērtē satiksmes organizācija, satiksmes drošība un tālāk izrietošās sekas. Piemēram, vai tas neietekmēs sabiedriskā transporta kustību, kādi papildus satiksmes drošības elementi būtu jāievieš," skaidro Dimante.

Komentējot piedāvātās pagaidu velo joslas pilsētas apkaimēs viņa norādīja, ka daudzi iedzīvotāji izmanto iespēju un strādā attālināti, kā rezultātā savas automašīnas atstājuši maģistrālajās ielās. Tādēļ būtu jārisina arī stāvvietu jautājums pagaidu velo joslu ieviešanas gadījumā, jo iekšpagalmu teritorijas ir šauras un vietas visām automašīnām nepietiek.

Tāpat atsevišķās vietās, kurās piedāvāts ieviest pagaidu velo infrastruktūru, segums neesot pietiekoši labā stāvoklī, lai uz tā kvalitatīvi uzklātu apzīmējumu. Turklāt, kvalitatīvai ceļu horizontālā apzīmējuma ieklāšanai nepieciešama vidējā gaisa temperatūrai ir no +13 līdz +15 grādiem.

Vienlaikus departaments šādu iniciatīvu atbalstot un šis jautājums būs departamenta darba kārtībā, solīja Dimante.

Biedrību pārstāvji lūdz Rīgas domi nekavējoties sākt darbu pie pagaidu velo infrastruktūras izveides, un pauž gatavību līdzdarboties labāko iespējamo risinājumu izstrādē.

Vienlaikus iedzīvotāji aicina paātrināt arī pastāvīgās veloinfrastruktūras projektēšanu un būvniecību, kā arī nepieciešamo resursu piešķiršanu no Eiropas Savienības fondu vai klimata fondu līdzekļiem, lai jau 2021.gadā būtu iespējams sākt pastāvīgo risinājumu izbūvi.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.