Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Rīgā \ Satiksme

"Rīgas satiksmes" zaudējumi mēnesī kopš Covid-19 ierobežojumu ieviešanas ir divi miljoni eiro

© f64

 Kopš Covid-19 ierobežojumu ieviešanas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" zaudējumi mēnesī sasniedz 2 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Tomēr viņa piebilda, ka kopējā zaudējuma summa būs zināma brīdī, kad beigsies krīze, tāpēc to prognozēt ir priekšlaicīgi. Sīkāk skaidrojot zaudējumu rašanos, Innusa sacīja, ka uzņēmums nodrošina tikpat lielu braucienu skaitu kā ikdienā, bet pasažieru skaits samazinājies no 450 000 dienā uz mazāk nekā 100 000 dienā, kas ir būtisks samazinājums.

Innusa atzina, ka ierosinājums atcelt atlaides sabiedriskajā transportā daļai sabiedrības, piemēram, pensionāriem, ir atbalstāms, jo sākotnēji pēc aicinājuma neizmantot sabiedrisko transportu, pasažieru skaits mazinājās tikai nedaudz. "Tagad pēc šāda lēmuma redzam, ka tas bija vajadzīgs, jo pasažieru skaits strauji samazinājās," piebilda uzņēmuma vadītāja.

Viņa piebilda, ka minētie zaudējumi netiks uztverti kā vienkārši papildu izdevumi, tāpēc "Rīgas satiksme" jau domā un veic lielus pasākumus, lai samazinātu izmaksas par tādām pozīcijām, par kurām tās nevar veikt. Piemēram, zināms ietaupījums veidosies, apturot mikroautobusu satiksmi, kā arī cenu dinamika par degvielu var nedaudz ietekmēt un samazināt izmaksu lielumu.

"Šie divi minētie piemēri dod efektu samērīgā finanšu plānošanā, bet nespēj pilnvērtīgi kompensēt pasažieru kritumu. Tāpēc uzņēmums turpina meklēt instrumentus kā samazināt izdevumus," sacīja Innusa.

Innusa uzsvēra, ka zaudējumu veidošanās nav ietekmējusi darbiniekus, jo neviens no darbiniekiem nav atlaists, kā arī dīkstāvē, jo uzņēmums turpina nodrošināt pakalpojumus tādā pašā apjomā kā iepriekš.

Jau ziņots, ka valstī turpinās ārkārtējā situācija un ir spēkā līdzšinējie Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā, valdība sākotnēji lēma ārkārtējo situāciju valstī izsludināt no 13.marta līdz 14.aprīlim. Tādā gadījumā no 15.aprīļa dzīve valstī būtu atgriezusies ierastajās sliedēs. Tomēr aprīļa sākumā Ministru kabinets ārkārtējo situāciju pagarināja līdz 12.maijam.