Tiesa arī turpmāk neļauj "Rīgas satiksmei" veikt tās šoferu videonovērošanu

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pieteikumu par Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmuma, ar kuru uzņēmumam liegts veikt pastāvīgu tās šoferu videonovērošanu transportlīdzekļos, atcelšanu, pavēstīja tiesas pārstāve Ilze Butkus. 

Viņa skaidroja, ka ar tiesā pārsūdzēto lēmumu "Rīgas satiksmei" tika uzlikts aizliegums veikt transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, jo tas pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību.

Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres.

Tiesa atzina, ka "Rīgas satiksme", sākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu - kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība - sasniegšanai.

Tiesa atzina, ka "Rīgas satiksmes" atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.

"Rīgas satiksme" pārstāve Baiba Bartaševiča aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka videonovērošana tiek veikta, lai palielinātu drošību pret dažāda veida apdraudējumiem. Attiecīgi 2018.gada 9.martā tika izdoti grozījumi saistošos Rīgas domes noteikumos, kas noteica, ka sabiedriskajā transportā un, veicot pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kontroli, pārvadātāja veiktā videonovērošana ar audioierakstu tiek veikta, lai nodrošinātu personu vitāli svarīgo interešu aizsardzību, īpašuma aizsardzību un citos ar klientu interešu aizsardzību saistītos nolūkos.

Bartaševiča arī norādīja, ka uzņēmums arī izstrādājis Videonovērošanas politiku, ar kuru interesenti var iepazīties uzņēmuma mājaslapā.

Taču 2018.gada maijā DVI uzlika pastāvīgu aizliegumu uzņēmumam veikt vadītāju darba vietas videonovērošanu transportlīdzekļos, lai gan pēc būtības vadītāja darba vieta ir atvērta tipa un jebkurš blakus stāvošais var brīvi redzēt un dzirdēt un filmēt visu kabīnē notiekošo. DVI administratīvais akts tika pārsūdzēts un šobrīd notiek administratīvā tiesvedība par tā atcelšanu.

Pirmās instances tiesa apmierināja DVI prasību noteikt aizliegumam nekavējošu izpildi, savukārt Administratīvā apgabaltiesa lēma pretēji un 2018.gada 27.jūlijā atcēla aizlieguma nekavējošo iedarbību, lēmumā norādot, ka DVI aizliegums, pirmšķietami vērtējot, ir prettiesisks, jo pamatojas uz kļūdainiem secinājumiem. Piemēram, ka videonovērošana nekādā veidā neaizsargā un nevar aizsargāt dzīvību un veselību apdraudējumu gadījumā vai Ceļu satiksmes likuma prasību ievērošana ir tikai Valsts policijas pienākums.

Bartaševiča skaidroja, ka videonovērošana "Rīgas satiksme" transportlīdzekļos tiek veikta vienotā sistēmā un atbilstoši uzņēmuma noteiktajai kārtībai, turklāt videokamera, kas fiksē vadītāja darba vietu, fiksē arī skatu uz pirmajām durvīm, eju gar vadītāja kabīni un laukumiņu pie vadītāja kabīnes salonā. Fiksējot vadītāja darba vietu, arī pasažieri var nonākt un nonāk šīs videokameras uztveramības zonā, tādēļ bieži šī videokamera var fiksēt pasažiera saskarsmi un komunikāciju ar vadītāju, tajā skaitā arī pasažiera vai vadītāja prettiesisko rīcību, piemēram, agresiju vai uzbrukumu vadītājam, pasažiera neuzņemšanu, attieksmi pret pasažieriem ar invaliditāti, grūtniecēm, maziem bērniem, pretlikumīgas darbības ar finanšu līdzekļiem vai biļetēm, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus un tamlīdzīgi.

Uzņēmuma pārstāve uzsvēra, ka "Rīgas satiksme" pienākums saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumu ir nodrošināt drošu pakalpojumu, kas sniedzams normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos un kas sniegšanas laikā vai pēc tam nerada risku vai rada tādu minimālu risku, kurš uzskatāms par pieļaujamu un atbilst augstam drošuma, cilvēka dzīvības, veselības un personas mantas, kā arī vides aizsardzības līmenim. Attiecīgi pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pienākums ievērot normatīvajos aktos un citos dokumentos noteiktos pienākumus, lai nodrošinātu drošus pakalpojumus.

Bartaševiča gan atzina, ka pieredze un sociālajos tīklos izvietotā informācija liecina, ka daži darbinieki mēdz izturēties pret saviem pienākumiem tā, ka pastāv riski cilvēku drošībai un veselībai, bet liela daļa pasažieru ir nepilngadīgas personas, kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu uz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, grūtnieces, personas ar īpašām vajadzībām un tamlīdzīgas pasažieru grupas, kam ir nepieciešams nodrošināt visaugstāko aizsardzības un drošības līmeni.

Proti, gadījumā, ja tiesa atstās spēkā DVI administratīvo lēmumu, uzņēmumam būs jādomā par to, kurš uzņemsies atbildību analoģiskos gadījumos, par ko liecības meklējamas presē un arī dažādās uzņēmuma tiesvedībās citās lietās, kad tiek pieprasīta atbildība no "Rīgas satiksme" kā pārvadātāja, transportlīdzekļu īpašnieka un darba devēja.

Viņa piebilda, ka Ministru kabinetā ir iesniegti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība, kas, cita starpā reglamentēs arī videonovērošanu sabiedriskajā transportā.

DVI aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāda lieta ir nonākusi tiesā, bet norādīja, ka nevar sniegt plašākus komentārus, jo ir iesaistītā institūcijā tiesvedībā.