Eiropa varētu atļaut Skanstes tramvaja naudu novirzīt vilcienu iepirkumam

© f64

Ir pozitīvas indikācijas no Eiropas Komisijas (EK), ka savulaik Skanstes tramvaja projektam paredzētā finansējuma daļu varētu novirzīt jauno elektrovilcienu iepirkumam, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Saistībā ar jauno elektrovilcienu iegādi nepieciešami 242 miljoni eiro, kā arī remonta bāzes rekonstrukcijai 14 miljoni eiro, sacīja ministrs. Valdībai ir jāpieņem lēmums, kur līdzekļus ņemt. Jau iepriekš valdība provizoriski lēmusi, ka tās varētu būt valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

"Saistības tiek uzliktas mums - Satiksmes ministrijai - piecu gadu laikā. Tas nav vienā gadā iztērējams. Šogad, piemēram, nepieciešams avanss 15% apmērā no līguma summas. Un tad summas sadalās pakāpeniski pa gadiem atbilstoši tam, kā tiek piegādāti jaunie vilcieni," sacīja satiksmes ministrs.

Daļu no vajadzīgajiem līdzekļiem varētu ņemt no Skanstes tramvaja projekta. Šāda naudas pārnese gan vēl ir jāsaskaņo ar EK. "Lai process nekavētos, iesākumā mēs definējam, ka nauda tiek piešķirta no valsts budžeta. Un, kad ir piešķirti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, tad attiecīgi tos novirza vilcienu projektam," skaidroja Linkaits.

Pēc viņa teiktā, indikācijas no EK esot "pietiekami pozitīvas" par naudas pārnesi. Projekts atbilstot mērķiem, kādi ir Eiropas Savienības fondu noteiktajā programmā. "Vēl jāsaformē visi dokumenti, jāsaņem EK piekrišana," piebilda Linkaits.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets (MK) otrdien lems par AS "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iepirkuma finansējumu un valsts budžeta ilgtermiņa saistībām.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka jauno elektrovilcienu projekta, tostarp, 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

MK rīkojuma projektā par SM ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektu atļauts SM uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu "Pasažieru vilcienam" finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu "Škoda vagonka" ("Škoda").

Paredzēts SM izveidot jaunu valsts budžeta apakšprogrammu "Dotācija jauno elektrovilcienu projektam", paredzot, ka valsts budžeta finansējums jauno elektrovilcienu projektam 2019.gadā ir 36,632 miljoni eiro, 2020.gadā - 4,5 miljoni eiro, 2021.gadā - 15,053 miljoni eiro, 2022.gadā - 125,923 miljoni eiro, 2023.gadā - 44,268 miljoni eiro un 2024.gadā - 29,512 miljoni eiro.

Rīkojuma projektā uzdots SM līdz šī gada 29.augustam sagatavot un iesniegt MK ziņojumu par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.prioritārā virziena ietvaros atbrīvotā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu.

Plānotā elektrovilcienu projekta pozitīvā provizoriskā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2019.gadā ir 4,285 miljoni eiro un 2020.gadā - 2,188 miljoni eiro. Savukārt provizoriskā negatīvā ietekme 2021.gadā ir 1,936 miljoni eiro, 2022.gadā - 167,171 miljons eiro un 2023.gadā - 56,675 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar pērn apstiprināto "Pasažieru vilciens" negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, precizētā biznesa plāna projektā aplēstā ietekme ir par 10,96 miljoniem eiro mazāka.

Savukārt atbilstoši precizētā "Pasažieru vilciens" biznesa plāna aplēsēm sākot ar 2025.gadu pie nosacījuma, ja nav būtisku izmaiņu tirgus situācijā un normatīvajos aktos, tiek prognozēts, ka uzņēmumam nebūs nepieciešama zaudējumu kompensācija no valsts budžeta, kā arī nebūs jākompensē izdevumi, kas saistīti ar projekta finansējuma piesaisti.

Plānots uzdot SM veikt visas nepieciešamās darbības attiecībā uz finansējuma piesaisti Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma nodrošināšanai jauno elektrovilcienu projektam 2021.-2023.gadā, tādejādi paredzot arī negatīvas ietekmes, uz vispārējās valdības budžetu, mazināšanas iespējas un attiecīgi precizējot fiskālo ietekmi pa gadiem.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) atzinumā par izskatīšanai valdībā iesniegto SM informatīvo ziņojumu "Par jauno elektrovilcienu projektu" un rīkojuma projektu "Par SM ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam" norādījusi, ka pirms valdībai lemt par finansējuma piešķiršanu elektrovilcienu iegādei, būtu jāuzklausa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtējums par riskiem, kas saistīti ar elektrovilcienu iepirkumu.

Šā gada 21.maijā, kad valdība izskatīja FM ziņojumu par ES fondu projektu ieviešanas gaitu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz iespējamām problēmām "Pasažieru vilciena" iepirkumā, ņemot vērā, ka iepirkuma uzvarētājs "Škoda" figurē izmeklēšanā saistībā ar Rīgas domes iepirkumiem. "Ja šis būs ES līdzfinansēts projekts, tad, ņemot vērā pretendenta reputācijas risku, izskatās, ka mēs dabūsim atmaksāt ES finansējumu," ministriem pauda Reirs.

Līdz ar to FM aicina SM uz Ministru kabineta sēdi pieaicināt arī KNAB pārstāvjus, lai tie sniegtu aktuālo informāciju par risku esamību vai neesamību.

Tāpat FM atzinumā norāda, ka plānotais vilcienu piegādes grafiks ir būtiski mainījies, tādējādi prognozējot būtisku negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2022.gadā un 2023.gadā. Ņemot to vērā, SM nav norādījusi kompensējošus pasākumus, lai mazinātu jauno elektrovilcienu projekta īstenošanas papildu negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

"Pasažieru vilciens" 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu "Škoda" par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu. Pēc vairākkārtējām pārsūdzībām 3.jūlijā Iepirkumu uzraudzības birojs noraidīja Spānijas uzņēmuma "Talgo" sūdzību par "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iepirkumu un atļāva "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar "Škoda".

Sākotnēji par 32 jaunu elektrovilcienu ražošanu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi sākotnēji sacentās četri pretendenti - "Škoda", "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums un Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF).

Tāpat ziņots, ka SM rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā ES finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt "Pasažieru vilciens" elektrovilcienu iegādei. SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīšanu. Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums pagājušajā gadā bija 69,846 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 4,8% un bija 978 058 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka 2018.gadā veikti kopumā 5,74 miljoni vilcienu kilometru, kā arī pārvadāts 18,1 miljons pasažieru, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2017.gadā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais