Ar mopēdu un motociklu drīkstēs braukt pa sabiedriskā transporta joslu

© Edmunds Brencis/F64 Photo Agency

Sabiedriskā transporta joslas drīkstēs izmantot arī motociklu un mopēdu vadītāji, paredz otrdien Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos (CSN).

Atbilstoši Saeimā atbalstītajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, Satiksmes ministrija (SM) sagatavoja un iesniedza izskatīšanai MK grozījumus CSN.

Grozījumi paredz, ka autobusi un trolejbusi varēs braukt pa tramvaja sliežu klātni un izmantot attiecīgās pieturas pasažieru apmaiņai. SM skaidro, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs nolūkā optimāli izmantot pilsētu ceļa infrastruktūru un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu šāds risinājums jau pastāv, un Latvijā vienīgais šķērslis šāda risinājuma ieviešanai ir tas, ka nav noteikti autobusu un trolejbusu pasažieru pienākumi šādās pieturās, kā arī citu transportlīdzekļu vadītāju pienākums dot ceļu gājējiem, kuri iet uz pieturā apturētu autobusu vai trolejbusu vai nāk no tā.

Tāpat tiks noteikts, ka aizliegts pārvadāt pasažierus automobiļos, kuriem aiz priekšējās sēdekļu rindas uzstādīts papildu drošības loks.

No noteikumiem tiks izslēgts punkts, kas paredz, ka automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanās zīmei, uz kuras attēloti trīs melni apļi. Satiksmes ministrija skaidro, ka šāda zīme un tās skaidrojums neatbilst mūsdienās lietotajai terminoloģijai attiecībā uz personām ar dzirdes traucējumiem un praksē netiek lietota citās ES dalībvalstīs, turklāt šādu informāciju jau šobrīd satur transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

CSN normas arī tiks saskaņotas ar jau veiktajiem grozījumiem valsts standartos, ieviešot jaunus ceļa apzīmējumus, kā arī precizējot lietoto terminoloģiju. Tostarp ir svītrota norma par to, ka vietā, kur brauktuvi vai gājēju ceļu šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļa velosipēdiem paredzētā daļa, vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, var tikt izmantots sarkanas krāsas segums. Ministrija skaidro, ka praksē ir pierādījies, ka krāsas lietošana samazina saķeri starp velosipēda riepām un ceļa segumu, kas palielina krišanas iespēju un pasliktina satiksmes drošību.

Attiecībā uz velosatiksmes organizēšanu ir ieviests jauns ceļa apzīmējums, kas apzīmē brauktuves daļu, kas paredzēta gan velosipēdu, gan pārējo transportlīdzekļu braukšanai. Šāds apzīmējums tiks lietots vietās, kur brauktuves platums neļauj ierīkot pilnībā norobežotu velojoslu un velosatiksme nav tik intensīva. Vietās, kur tiks lietots šis ceļa apzīmējums, nemainīsies braukšanas priekšrocības - velosipēdu vadītājiem būs atļauts braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves labajai malai un pārējo transportlīdzekļu vadītājiem pienākums būs darīt visu iespējamo, lai tie netiktu apdraudēti.

Bez tam, ņemot vērā praksē konstatētās satiksmes organizēšanas problēmas, ir precizētas normas, kas nosaka atsevišķu ceļa zīmju lietošanu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais