Deglava tilta sāga: vai sabrukšana draud tikai uz papīra?

Augusta Deglava ielas satiksmes pārvads pagaidām nav pilnībā atvērts satiksmei. Pastāv cerība, ka nākamās nedēļas sākumā viss būs pa vecam – pār tiltu drīkstēs braukt ne tikai sabiedriskais un operatīvais transports, bet arī pārējie transportlīdzekļi. SIA Rīgas satiksme tilta slēgšana no 25. aprīļa līdz 4. maijam izmaksāja 5000 eiro diennaktī, kopumā zaudējumi ir 53 000 eiro.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nesenā intervijā telekanālā LNT neslēpa aizdomas, ka arī citos objektos Rīgā ir slikta drošības situācija, līdzīgi kā nesen uz laiku satiksmei slēgtajā A. Deglava ielas satiksmes pārvadā. Konkrētus bīstamos vai potenciāli bīstamos objektus viņš tomēr neprecizēja. Neatkarīgā izsaka aizdomas, ka pēc tam, kad A. Deglava ielas tilts tiks atvērts satiksmei, iekšlietu ministrs, iespējams, nāks klajā ar paziņojumu par kādu citu bīstamu tiltu un satiksmes paralīze Rīgā turpināsies.

S. Ģirģens deva rīkojumu Valsts policijai 25. aprīļa rītā A. Deglava ielas pārvadu slēgt satiksmei. Neesot pārliecības, ka satiksmes pārvads ir drošs. Visai nenopietns iespaids par tilta drošuma pārbaudi varēja rasties no televīzijas kanālā Rīga TV24 pārraidītā sižeta, kurā kļuva zināms, ka tilta balstu pārbaudē izmantoja urbi, urbjot radās putekļi, kas ļāva izteikt aizdomas, ka balsts nav pildīts ar betonu, bet iekšā esot smiltis. Pēcāk, pārbaudot balstu ar specifisku urbšanas metodi, atklājās, ka tas ir pildīts ar monolītu betonu. Tomēr no Rīgas domes Satiksmes departamenta un būvnieka tika prasīti stipri papīri, lai nebūtu nekādu šaubu, ka ar dažādiem aprēķiniem pamatoti secinājumi ļauj atzīt šo satiksmes pārvadu par drošu.

Tāpēc Neatkarīgā vaicāja Būvniecības valsts kontroles birojam, vai Deglava ielas tilta slēgšana bija saistīta ar reālu bīstamību vai ar nepietiekami precīzi noformētu dokumentāciju, kas liedza saprast patieso tehnisko stāvokli. Ja tilta tehniskais stāvoklis bija bīstams, tad precīzi kas tika izdarīts, lai situāciju novērstu? Uz šo jautājumu saņemto atbildi citēsim pilnībā: «Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors, aprīļa sākumā veicot būvdarbu kontroli satiksmes pārvadam Augusta Deglava ielā, konstatēja neparedzētus pārvada nesošo konstrukciju bojājumus. Tā kā izstrādātā būvprojekta risinājumi neparedzēja bojājumu novēršanu pilnā apjomā, būvinspektors apturēja būvdarbus. Par pieņemto lēmumu BVKB tūlīt informēja Rīgas būvvaldi un Rīgas domes Satiksmes departamentu (RDSD). Starp pusēm notika vairākas tikšanās, kurās BVKB skaidri norādīja, ka no RDSD gaida sertificēta būvspeciālista sagatavotu tehniskās apsekošanas atzinumu (TAA). Tam ir jāsatur informācija par bojāto konstrukciju izpēti un uz aprēķiniem balstīti secinājumi par tilta ekspluatācijas pieļaujamību. Kopš būvniecības ierosināšanas RDSD birojam iesniedza vairākus nepilnīgus, tostarp savstarpēji pretrunīgus TAA, līdz 30. aprīlī BVKB tika iesniegts prasībām atbilstošs TAA. Izvērtējot iesniegtā dokumenta saturu, tika konstatēts, ka Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu, ievērojot nosacījumus, var atvērt sabiedriskajam transportam, taču atļaut visa veida transporta kustību varēs tikai tad, kad tiks nostiprinātas bojātās tilta konstrukcijas. Sākotnēji iesniegtajā TAA būvprojekta izstrādātājs nebija norādījis uz nepieciešamību noteikt ierobežojumus transporta plūsmai pār pārvadu, taču pēc tam, kad BVKB prasīja uzrādīt veiktos aprēķinus un izpētes pamatojumu, projekta autors ierobežojumus noteica. Līdz ar to ir atzīstams, ka pārvads neierobežotai transporta plūsmai ir bīstams, tāpēc ir nepieciešams nostiprināt tā bojātās konstrukcijas. Saskaņā ar BVKB rīcībā esošo informāciju, nostiprināšanas darbi ir uzsākti.»

Tālāk seko skaidrojums, ka BVKB būvinspektora uzdevums ir iepazīties ar būvprojekta dokumentāciju un pārliecināties par faktisko darbu atbilstību projektam. BVKB būvinspektors defektus konstatējis vizuāli, jo uz vietas ekspertīzi (urbumus) pats neveic. BVKB precizē, ka iepriekš saņemtajos dokumentos nebija novērtēti visi pārvada nesošo konstrukciju bojājumi (piemēram, bojātās laidumu sijas), kā arī dokumenti nesaturēja pamatojumu izdarītajiem secinājumiem. No šīs atbildes var secināt, ka līdzīgi kā vienādojuma risināšanā pietrūka secīga pamatojuma uz papīra, kāpēc Satiksmes departaments uzskata, ka tilts ir pietiekami drošs, lai to neslēgtu satiksmei.