Autokrīze ir sasniegusi Rīgu, jo mašīnu, tajā skaitā iebraucošo, skaits palielinās, bet brīvu vietu bezmaksas stāvēšanai kļūst arvien mazāk. Tāpēc auto īpašnieki, kuri nevēlas maksāt par stāvvietu, savus braucamos novieto uz ielas. Gan daudzdzīvokļu namu pagalmos, gan privātmāju kvartālos tādu caurbraucošu gudrinieku ir daudz – netālu no darba vai mācību iestādes atstāj mašīnu un dodas savās gaitās.
Iela pieder visiem, ja vien nav privātīpašums. Uz ielas drīkst atstāt automašīnu, ja vien netiek pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamentā. Rīdzinieks Valdis Gavars ievēroja, ka Sējas ielā, netālu no biznesa augstskolas Turība, pašvaldības policisti soda par nepareizi novietotām mašīnām, bet nebija pārliecināts, vai sodi ir pamatoti. V. Gavars atzīst, ka no iekšpagalmiem auto novietošanas problēma ir atnākusi līdz privātmāju apkaimēm. «Nu vēlamies mēs pie savas mājas zaļu zālīti, nevis smilšu un putekļu joslu. Ja vēl auto tiek novietots pretī vārtiem, tad likumsakarīgs iznākums ir zvans Rīgas pašvaldības policijai, un auto īpašniekam būs jānožēlo savi pāris ietaupītie eiro par stāvvietu pie Turības,» viņš dalījās pārdomās savā feisbuka kontā. Tāda situācija nav tikai vienā Torņakalna ieliņā vien, tāpēc autobraucēju, privātmāju iedzīvotāju un gājēju intereses saduras. To atzīst arī Satiksmes departamentā.
Diskusijā par auto novietošanu uz ielas, kur ietves nav un zaļā zona no brauktuves nav īpaši nodalīta, iesaistījās vairāki cilvēki. Viņi mudināja sodus pārsūdzēt, jo zaļa zāle vēl neesot zaļā zona. Neatkarīgā noskaidroja, ka konkrētajā gadījumā Sējas ielā ir pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi un automašīna novietota zaļajā zonā.
Satiksmes departamenta direktora biroja projektu vadītāja Ilze Dimante skaidro, ka mašīnu skaits Rīgā ir strauji palielinājies. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati - Rīgā reģistrēto vieglo automobiļu skaits no 2006. līdz 2009. gadam bija visaugstākais - attiecīgi 241 125; 264 838; 291 753 un 279 183 automašīnas. Kopš 2015. gada automašīnu skaits atkal sāk palielināties. Arī Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka A, B un R tarifu zonās maksas autostāvvietu lietojums pieaug. Piemēram, R tarifa zonā Vecrīgā, salīdzinot 2015. gadu ar 2017. gadu, autostāvvietu izmantošanas reižu skaits palielinājies par 41 procentu. «Vēlamies uzsvērt, ka automašīnu skaits galvaspilsētā pārsniedz 2008. gadu, kad bija vislielākais automašīnu skaits pirms krīzes. Tagad Rīgā ir reģistrēti vairāk nekā 283 000 transporta līdzekļu. Papildus tam Rīgā ik rītu iebrauc 170 000 automašīnu un tiltus šķērso aptuveni 275 000 automašīnu,» informē I. Dimante.
Pirms pāris gadiem rīdzinieki, apspriežot transporta attīstības tematisko plānojumu, norādīja, ka vēlas atbrīvot dzīvojamās apkaimes no automašīnām. Diemžēl pašlaik tā ir utopija, jo pašvaldība nedrīkst ar iekšpagalmiem izrīkoties kā ar savu īpašumu. Iekšpagalmi visbiežāk ir pašu iedzīvotāju īpašums, un pašvaldība nav tiesīga nekādā ziņā ietekmēt vai regulēt stāvvietu skaitu vai kārtību, kā arī investēt finanšu līdzekļus privātīpašuma sakārtošanā. Pašvaldība zaļās zonas ietvaros plāno un katru gadu izbūvē stāvvietas, bet arī tajās vietas visām mašīnām nepietiek.
Kopš 2017. gada vairākās Rīgas ielās izbūvētas jaunas īslaicīgās autostāvvietas. Pērn kopumā tika izbūvētas stāvvietas 109 automašīnām Valdeķu ielas posmā no Ozolciema ielas līdz Ēbelmuižas ielai, Rušonu ielas posmā no Maskavas ielas līdz Aglonas ielai un Ēbelmuižas ielas posmā no Valdeķu ielas līdz Līvciema ielai. Pašlaik ir atzīts, ka šāds risinājums - kabatas ielu malās vai uz zaļās zonas rēķina - ir viens no labākajiem.
Ja privātmāju kvartālu iedzīvotāji uzskata, ka intensīva mašīnu kustība vai to novietošana uz ielas apdraud satiksmes drošību, viņi ar iesniegumu var vērsties Satiksmes departamentā un lūgt izskatīt ierobežojumu noteikšanu. Iesniegumu izvērtēs ne tikai Satiksmes departamenta darbinieki, bet arī Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts policijas pārstāvji.