Velo entuziasts, zaļās kustības līderis, politiķis Viesturs Silenieks sociālajos tīklos dalās ar savu pieredzi par to, cik ērtāka ir pārvietošanās pa Rīgas ielām ar velosipēdu, nevis ar mašīnu.
"Šodien mēroju ar mašīnu to pašu maršrutu, kuru ikdienā ar velosipēdu. Ja ar elektrisko velosipēdu man tas prasa laiku aptuveni 12 minūtes, parasto velosipēdu "skrienot" 15 minūtes, ar parasto vai kravas velosipēdu mierīgi braucot aptuveni 18 minūtes, tad ar mašīnu 48 minūtes. Sajūta diezgan nepatīkama, kad jājūtas kā gūsteknim savā transportlīdzeklī, jo visi pārējie ir tie, kas nosaka kā man būs tagad sēdēt mašīnā un ar kādu ātrumu pārvietoties," komentē zaļās kustības līderis.
Katru darba dienu veicot šādu darbību es zaudētu ap 30 minūtēm dienā (nerēķinot vēl automašīnas stāvvietas atrašanu, maksāšanu un iešanu no stāvvietas līdz durvīm). 30 minūtes dienā, 21 darba dienā mēnesī, ņemot vērā vienu mēnesi gadā, kad ir atvaļinājums, tas sastāda ap 115 stundām gadā, jeb 14 darba dienām gadā, kuras tiktu nevis strādātas, bet pavadītas sēžot mašīnā un nestrādājot.
Latvijā šā gada janvārī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 0,7%, tai esot starp septiņām Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums, liecina piektdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.
60. gadu vidū Latvijā vieglo auto skaits pārsniedza 26 tūkstošus, bet 80. gados - 200 tūkstošus. Augstākais punkts tika sasniegts 2010. gadā, kad Latvijā bija reģistrēti 900 tūkstoši vieglo automašīnu.