Latvijā invalīdiem sabiedriskajā transportā nav jāpērk biļetes. Par viņiem maksā valsts. Pagājušajā gadā tam bija nepieciešami 18 miljoni eiro. Puse no tā tiek Rīgai. 2 miljonus saņem Rīgas mikroautobusu satiksme. Līdz šim neviens nebija pētījis, cik invalīdus uzņēmums pārvadā. Pēc raidījuma "Nekā personīga" jautājumiem datus pieprasīja Autotransporta direkcija, kam jākontrolē naudas izlietojums. Uzņēmums ir deklarējis, ka pērn no 11,8 miljoniem pasažieru, 1,6 miljoni ir bijuši invalīdi, kam biļetes apmaksā valsts. Tas ir pārsteidzoši liels skaits. Autotransporta direkcija sola pārbaudīt, vai nav notikusi krāpšanās.
Par invalīdu braucieniem sabiedriskajā transportā maksā valsts. Divus miljonus saņem arī Rīgas mikroautobusu satiksme. Uzņēmums deklarē, ka tam katrs sestais pasažieris ir bijis invalīds. Tas ir neticams skaits. Trīs līdz piecas reizes vairāk, nekā citiem pārvadātājiem.
Par pirmās un otrās grupas invalīdu pārvadāšanu valsts pagājušajā gadā pasažieru transporta uzņēmumiem maksāja 18 miljonus eiro. Lielāko summu 9 miljonus saņēma Rīgas dome, kas to tālāk sadalīja Rīgas satiksmei un Rīgas Mikroautobusu satiksmei.
Lai pilsētas transportā brauktu ar atlaidēm, rīdziniekiem vajadzīgi personalizēti e-taloni, kas jāreģistrē katrā braucienā. Ja invalīdam nav personalizēta e-talona, viņš pie transporta vadītāja var saņemt nulles biļeti, ja uzrāda invalīda apliecību.
Rīgas mikroautobusu satiksmes minibusos pagājušajā gadā pārvadāti nepilni 12 miljoni pasažieru, 1,7 miljoni, jeb 14 procenti no tiem bijušu invalīdi. 2017.gadā invalīdu proporcija bija vēl lielāka - 17 procenti, jeb katrs sestais pasažieris bijis ar smagām veselības problēmām. Šis skaitlis ir pārsteidzošs. Autotransporta direkcijā saka, vidēji valstī tie ir divi līdz seši procenti no pasažieru skaita. Rīgas Satiksmē četri procenti.
KRISTIANS GODIŅŠ VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs
Mēs varam izteikt pieņēmumus. Tādā ziņā, ka es ļoti ceru, ka tā nav kaut kāda apzināta uzņēmuma manipulācija ar datiem, vai mākslīga nulles biļešu skaita palielināšana. Tādā ziņā tas ir, pirmkārt, krāpnieciski, otrkārt valsts par to ir spiesta maksāt, ja nekonstatē attiecīgi pārkāpumu.
Autotransporta direkcijas uzdevums ir kontrolēt, vai pārvadātāji neblēdās, nepamatoti palielinot dotācijas apmēru. Līdz šim Rīgā direkcija pētījusi, vai atlaižu saņēmējiem ir invalīdu apliecības. Būtiski pārkāpumi nav atklāti. Tā nevarot pārbaudīt, vai nenotiek manipulācijas biļešu sistēmās, piemēram, pieskaitot nenotikušus braucienus. Tāpat neesot iespējams izkontrolēt, kā šoferi izsniedz nulles biļetes. Līdz šim direkcija nebija pievērsusi uzmanību, cik daudz invalīdu brauc Rīgas satiksmes transportā un cik privātajos mikroautobusos. Šādi dati pieprasīti tikai pēc Nekā personīga jautājumiem.
KRISTIANS GODIŅŠ VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs
Ja mums būs pamats aizdomām, ka tur notiek kaut kādas krāpnieciskas darbības, mēs no savas puses ieturēsim dotāciju izmaksas, un ja tās aizdomas pierādīsies, tad no mūsu puses būs arī sankcijas pret Rīgas domi, kā līguma partneri.
Rīgas mikroautobusu satiksme tiesības pārvadāt pasažierus ar minibusiem ieguva 2012.gadā. Pagājušajā gadā firma līgumu pagarināja uz astoņiem gadiem. Uzņēmumu vada Vitālijs Komars. Patiesais labuma guvējs ir Aleksandrs Brandavs.
Uzņēmums skaidro, ka lielā invalīdu proporcijas atšķirība no Rīgas satiksmes ir tādēļ, ka pašvaldības uzņēmums nepietiekami kontrolē savus pasažierus. Personalizēto etalonu īpašnieki nereģistrē savus braucienus, bet citi invalīdi, vadītājam neprasa izdrukāt nulles biļeti. Minibusā iekāpšana ir pa vienām durvīm, tāpēc reģistrējot visus. Un invalīdiem ļoti patīkot šis transporta veids:
Ņemot vērā, ka RMS katrā maršrutā nodrošina īpaši pielāgotu minibusu ar zemo grīdu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai būtu ērtāka iekļūšana/izkļūšana transportā. Šī pasažieru grupa labprātāk izmanto piedāvāto komfortu un servisu. Ar minibusiem var nokļūt ātrāk un ērtāk līdz iecerētajam galamērķim, šo minibusu priekšrocību novērtē arī cilvēki ar invaliditāti. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc ar RMS minibusiem šī pasažieru grupa pārvietojas daudz vairāk un biežāk.
IVARS BALODIS Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs
Nu, es neticu tam! Nevarētu tā būt. Protams, ka cilvēki ar invaliditāti droši vien ka braukā, un ir jau arī 3 grupas invalidi, vai otrās grupas, kuriem tā pārvietošanās ir vienkāršāka un kuri nav nav acīmredzami varbūtās, bet ka šie 17 procenti brauc un izmanto sabiedrisko transportu nu tas ir ļoti daudz. Nu ļoti, ļoti daudz. Mums ir Latvijā 5 procenti vispār cilvēki ar invaliditāti, labi 7 procenti ar invaliditāti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nu, nezinu, cik lielai jābūt vēlmei braukt ar mikroautobusiem, lai tāda situācija būtu. Nu nevar tā būt!
Braucienu uzskaiti Rīgā veic SIA Rīgas karte. Uzņēmumā 51 procents pieder Rīgas Satiksmei, pārējie Francijas uzņēmumam Xerox Business Solutions. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Francijas pilsonis Ēriks Fransuā Morizīrs. Valdē darbojas arī Rīgā pie varas esošās partijas Gods Kalpot Rīgai biedri - Pāvels Tulovskis un Aleksandrs Brandavs.
Aleksandrs Brandavs vienlaikus ir arī Rīgas satiksmes Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs. Komercreģistrā atrodams, ka viņš ir patiesais labuma guvējs pilnsabiedrībā Rīgas mikroautobusu satiksme. Arī šī uzņēmuma pasažierus uzskaita Rīgas karte.
Brandava 2017.gada amatpersonas deklarācijā norādīts, ka viņam pieder māja un zeme Rīgā, kā arī trīs zemes gabali Rojas novadā. Bankās viņam uzkrāti 830 tūkstoši eiro. Aizdevumos viņš izsniedzis 1,3 miljonus. Lielākās atlīdzības viņš saņem no SIA Rīgas kartes - 147 tūkstoši gadā, Rīgas satiksmē alga bijusi 31 tūkstotis. Viņam pieder kapitāla daļas sešos uzņēmumos Krievijā, Maltā un Latvijā. 2016.gads Brandavam bijis vēl ienesīgaks. Viņa uzņēmums "B noma" par miljonu pārdevis lepnu savrupnamu Jūrmalā. Viņš pats dažādos uzņēmumos guvis 700 tūkstošu ienākumus.
Darba vietā Rīgas Satiksmē Brandavs šonedēļ nebija. Viņam esot darba nespējas lapa.
Pārsteigts par mikroautobusu satiksmes uzrādītājiem rezultātiem ir Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss. Palielinātais invalīdu skaits viņa vadītajam uzņēmumam maksās 300 tūkstošus eiro.
ANRIJS MATĪSS SIA "Rīgas Satiksme" valdes priekšsēdētājs
Šī statistika ir pārsteidzoša. Pirmais ko mēs darīsim, mēs runāsim, kā tas tā nākas, kā tas ir iespējams. Otrs ir jānoķer un jānokontrolē, kas tik tiešām ir kaut kādi pārkāpumi. Šobrīd mēs par to nevaram spriest. Bet kā jau saku, ja salīdzina tīri analītiski, ja, cik tas ir bijis Rīgas satiksmes un mikroautobusu satiksmes , ja tā atšķirība būtu tur neliela, tad varētu būt, nezinu, ērtāk labāk izvēlās mazos busiņus, nekā lielos busus vai tramvajus vai kā savādāk. Bet, ja viņi atšķiras trīs reizes, tad tur kaut kas noteikti būtu jādara, domāsim, kādā veidā šo situāciju kontrolēt.
Par cilvēku pārvadāšanu Rīgas domē atbild Satiksmes un transporta lietu komiteja. Tās ilggadēju locekli un nu jau mēnesi arī priekšsēdētāju Vadimu Faļkovu dati nesatrauc. Atbildība par lielo nulles biļešu skaitu jāuzņemas Autotransporta direkcijai, kas gadiem nespēj ieviest vienotu norēķinu sistēmu visiem invalīdiem. Izskaidrot atšķirības datos, viņš nespēj.
VADIMS FAĻKOVS RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs (Saskaņa)
Es nezinu kā skaidrot, varbūt tas ir jāprasa tiem, kas lieto tos mikroautobusus, kāpēc viņi izvēlas tieši mikroautobusus, nevis autobusus, iespējams, tas ir ērtāk, iekāpt vieglāk, izkāpt vieglāk, vai brauc gar mājām
Vai tas nerada augsni, ka tur ir aizdomas par krāpšanu?
Cik man ir zināms, mikroautobusos ir uzstādītas kameras un es domāju, ja kādam ir tāds jautājums, šo lietu var visai viegli pārbaudīt.
Līdz šim to neviens nav darījis. Tiesības kontrolēt biļetes Rīgas mikroautobusu satiksmē ir Rīgas Satiksmes kontroles dienestam. Tomēr minibusu neviens nepārbaudīja, jo no Rīgas satiksmes vadības bijis rīkojums kontrolieriem minibusus neaiztikt. Rīgas Satiksmes jaunā vadība sola, ka tagad kontrolēs arī tos. Autotransporta direkcija prasīs skaidrojumu Rīgas domei.
NILS UŠAKOVS Rīgas domes priekšsēdētājs (Saskaņa)
Nu, pirmām kārtām, man nebija iespējas un nebija pamata pētīt šīs proporcijas. Tas ko jūs man stāstiet par 4 vai 14 procentiem, to es dzirdu no jums. Droši vien tāda atšķirība var izraisīt ja ne jautājumus, tad vismaz pamatu to izpētīt. Bet godīgi pateikšu, nokomentēt patreiz, cik daudz invalīdus pārvadā viens vai otrs pārvadātājs, to es nevaru.