"Situācija ar bedrēm ielās mums šobrīd ir štruntīga, pat ļoti štruntīga. Te nav nekādu šaubu. Tas rada virkni jautājumu. Man nav tiesību taisnoties, vienkārši sniegšu dažus skaidrojumus – kas tika vai netika darīts, un ko vēl darīs," ierakstu Facebook piektdien iesāka Rīgas mērs Nils Ušakovs, skaidrojot situāciju ielās, kur izveidojušās bedres, kas lauž pilsētnieku un Rīgas viesu automašīnas.
"Es reiz minēju, ka pretī katrai bedrei Rīgā mēs varam likt vai nu saremontētu skolu ar bērnudārzu, vai nu jaunu parku, pludmali, promenādi, bērnu rotaļu laukumu, stadionu, muzeju, poliklīniku. Pēc šī portāls Delfi saskaitīja - kopš 2009. gada Rīgā tādā veidā ir savests kārtībā 541 objekts. Paldies viņiem par paveikto darbu, starp citu. Sanāk, ka Rīgā šobrīd nevarētu būt vairāk par 541 bedri.
Bedru skaits šobrīd droši vien ir lielāks par 541. Taču, ja runājam par objektiem, ir vērts atzīmēt, ka šajā sarakstā ietilpst arī Lucavsala, Ziemeļblāzma, bērnu un sporta komplekss Barona ielā, promenāde Ķengaragā, Mākslas muzejs un Rīgas 1. slimnīca.
Tā bija galvaspilsētas domes izvēle, par kuru mēs vienmēr ar rīdziniekiem runājām - vispirms skolas, bērnudārzi, sporta un atpūtas objekti, veselības aprūpe. Pēc tam pārējais.
Tas bija saistīts arī ar kopējo pieejamo līdzekļu apjomu. Un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts. Līdz pat 40% nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā “ceļa nodokli”. No 36 miljoniem, ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No “ceļa nodokļa”, ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu.
No 2015. gada mēs esam ķērušies klāt ielām. Daļa jau ir paveikta, sūdzību vairs nav, piemēram, par Brīvības vai Valdemāra ielu. Tiek remontēts Salu tilts, Deglava tilts, tūlīt sāksies Krasta ielas un Brasas tilta remonts. Šogad sāksies tilta izbūve Sarkandaugavā un Dienvidu tilta 4. kārta. Pēdējos 2 gadus - tepat FB - bija daudz sūdzību par remonta laikā slēgtajām ielām.
Šī arī nav taisnošanās un nav mēģinājums pārcelt atbildību uz kāda cita pleciem. Jā, ar skolām, stadioniem un slimnīcām situācija Rīgā ir par kārtu labāka nekā ar ielām.
Taču bedres - lai kāds arī nebūtu to skaits - 541 vai vairāk, tiks pavasarī likvidētas. Starp citu, šogad bedres sāks likvidēt nevis ar “ielāpiem”, bet mainot ceļa segumu lielos kvadrātos. Ielu un tiltu remonts arī turpināsies.
Bet 541 objekts rīdzinieku vajadzībām pilsētā paliks jebkurā gadījumā," skaidro Ušakovs.
Kā ziņots, līdz ar biežām gaisa temperatūras svārstībām pēdējās dienās ievērojami pasliktinājies Rīgas ielu stāvoklis un uz brauktuvēm izveidojušās dziļas bedres, kurās daudzi autovadītāji sabojājuši savus spēkratus.
Valsts kontrole šomēnes nāca klajā ar revīzijas ziņojumu par galvaspilsētas transporta infrastruktūras tēriņu lietderību, norādot, ka 2016.gadā un 2017.gadā Rīgas transporta nozares attīstībai kopumā bija pieejams 441 miljons eiro, no kuriem liela daļa iztērēta nelietderīgi.
Ņemot vērā gan Valsts kontroles revidentu konstatēto, gan arī bedrainās Rīgas ielas, Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (V) šonedēļ rosināja atbrīvot no amata Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šo jautājumu turpinās izskatīt trešdien, 20.februārī.
