Matīss: "Rīgas satiksmei" iespēja ietaupīt ievērojamas summas

© F64 Photo Agency

Efektivizējot iekšējos procesus un atsevišķus projektus atliekot uz tālāku nākotni, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) ir iespējams ietaupīt ievērojamas summas, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Pēc viņa teiktā, ietaupīšanas iespējas RS varētu slēpties tādās pozīcijās kā apsardzes pakalpojumu nodrošināšana, atalgojums, remonti un kapitālieguldījumi. Otrdien, 15.janvārī, notiks kapitālsabiedrības valdes sēde, kurā tiks spriests par šī gada budžetu, un pēc šīs valdes sēdes arī būšot skaidrāks redzējums par konkrētām ietaupīšanas iespējām.

Matīss norādīja, ka dotācijai, kuru RS saņem no pašvaldības, šogad nevajadzētu būt lielākai nekā pērn, kad tā bija 122 miljoni eiro. "Jebkurā gadījumā šogad šī summa nepārsniegs pagājušā gada līmeni, un tas ir mūsu mērķis," solīja Matīss.

Viņš piebilda, ka no biļetēm RS iekasē salīdzinoši nedaudz - aptuveni 39 miljonus eiro gadā, taču par to, ka aptuveni divas trešdaļas pasažieru ar Rīgas sabiedrisko transportu pārvietojas bez maksas, ir atbildīgs pasūtītājs, kurš arī nosaka, kas ir šīs priviliģētās iedzīvotāju kategorijas.

RS pagaidu vadītājs atzina, ka šogad noteikti nāksies grozīt uzņēmuma sniegto pakalpojumu pašizmaksu, kas neesot darīts jau četrus gadus, tomēr tas noteikti nenozīmējot sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu.

Matīss arī atkārtoja, ka no RS veikto iepirkumu korupcijas skandālā iesaistītajiem uzņēmumiem uzņēmums varētu piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka RS kopā ar auditorkompāniju "Ernst&Young Baltic" patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās RS varēs iekasēt vismaz piecus miljonus eiro. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

"Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro," sacīja Matīss.

Tikmēr iepirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma "Solaris Urbino" saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. "Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs," pauda Matīss.

Viņš atzina, ka "ir ļoti dīvaini", ka iepriekšējā uzņēmuma valde savlaicīgi neuzsāka soda naudu piedziņas procesu, jo termiņu kavējumi bijuši skaidri redzami.

Matīss aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka līdzšinējā auditēšanas procesā konstatēts arī tas, ka uzņēmums šajos iepirkumos par vēl nepiegādātiem transportlīdzekļiem avansā esot izmaksājis aptuveni piecus miljonus eiro. Šo naudu būšot iespējams atgūt, jo ir pieejamas derīgas banku garantijas un pieprasījumi par naudas atgriešanu esot tikai juridiski pareizi jānoformulē.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu "Škoda Transportation" par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Otrs ir 2013.gada RS rīkots iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro. Kā noskaidroja LETA, šajā iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums "Škoda Electric", saņemot tiesības piegādāt 125 trolejbusus.

Trešais iepirkums ir 2013.gadā RS veiktais iepirkums par autobusu piegādi 75 808 297 eiro apmērā. LETA noskaidroja, ka tajā uzvarējis Polijas uzņēmums "Solaris Bus&Coach" un tas paredz Rīgai piegādāt 175 jaunus autobusus, visu piegādi noslēdzot 2019.gadā.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci RS valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi triju cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada Matīss, kā arī tajā iekļauti Edmunds Zivtiņš un Jānis Geduševs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Pēc astoņu dienu apcietinājuma atbrīvots tika ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks. Savukārt apcietināti joprojām ir bijušais RS vadītājs Leons Bemhens un infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais