Rīdzinieki dalās ar savu pieredzi, sadzīvojot ar lidostas trokšņiem

© Oksana Džadana, F64 Photo Agency

Starptautiskā lidosta Rīga ir izstrādājusi plānu par trokšņu mazināšanu. Vairāki risinājumi ir vērsti uz to, lai samazinātu trokšņa līmeni naktīs lidostai tuvākajās teritorijās, piemēram, Jaunmārupē, Spilvē un Skultē.

Rīdzinieces Laimdotas ģimene dzīvo Imantā kopš 1989. gada. Virs privātmājas ik dienu lido lidmašīnas uz lidostu un no tās. «Skaņu dzird, protams. Bet pierod. Lai gan mūsu ģimenē esam kļuvuši daudz nervozāki nekā agrāk, kad dzīvojām ārpus Rīgas, laukos. Tāpēc es uzskatu, ka troksnis ietekmē veselību. Turklāt mums vienā pusē ir dzelzceļš, otrā - Ulmaņa gatve. Tas ir papildu troksnis, sevišķi vasarā, kad durvis un logi atvērti.

Vistrakākais ir, kad lido virsskaņas iznīcinātāji no Lietuvas. Tad gan ausis krīt ciet.

Ļoti skaļi bija, kad lidoja tas lielais laineris, kā es saku, Titāniks ar spārniem. Bet tāda lidmašīna tikai vienu reizi bija, to var izturēt,» stāsta Laimdota. Tagad namiņam nomainīti logi un telpās ir daudz klusāk nekā tad, kad dzīvoja ar vecajiem logiem koka rāmjos.

Zolitūdē dzīvojošā Gundega lidmašīnu radīto troksni ikdienā nedzird. Viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Šampēterī viņas vecākiem ir privātmāja. «Kad lido kara aviācija, tad, protams, ir diezgan baisi. To nevar nedzirdēt. Vēl dīvainas lietas notiek ar mobilo telefonu, Šampēterī bieži vien zūd zona, kas nenotiek citur,» saka Gundega.

Trokšņu samazināšanas plāna apspriešanas laikā arī iedzīvotāji iesniedza savus priekšlikumus trokšņu samazināšanai, to vidū bija ierosināts aizliegt nakts lidojumus, piedāvāts pacelties ziemeļu virzienā tikai taisni līdz Rīgas jūras līcim, piedāvāts palielināt gaisa kuģu nosēšanās no ziemeļiem īpatsvaru un citi, vēsta ziņu aģentūra LETA. Savukārt lidostas Rīga vides trokšņa pārvaldības speciālists Jānis Brižs atzinis, ka, apzinoties, ka naktī gaisa kuģu radīto troksni gan dzird tālāk, gan cilvēki arī ir jūtīgāki pret skaņām, plānā paredzēts, ka veicinās tālāko lidostas manevrēšanas ceļu izmantošanu naktīs. Ir paredzētas izmaiņas pacelšanās procedūrās, kas paredz, ka gaisa kuģi vidējā augstumā uzņem nevis ātrumu, bet gan augstumu. Tas viss kopā samazinās troksni naktīs.

Vislielākais iedzīvotāju skaits, kas pakļauti gaisa kuģu izraisītā vides trokšņa pārsniegumam naktī, ir aptuveni 2600 iedzīvotāju galvenokārt Spilves, Mežāru ciemos, Rīgas pilsētas Imantas apkaimes rietumu daļā, Jaunmārupē, kā arī Mārupes novada teritorijās ārpus ciemiem. Vairākās teritorijās trokšņa robežlielumi nakts laikā tiek pārsniegti par vairāk nekā 5 dBA un atsevišķās teritorijās pat par vairāk nekā 10 dBA (trokšņa spiediena līmeņa mērvienība): Rīgas pilsētas Imantas apkaimes rietumos, Babītes novada Spilvē un Mārupes novada teritorijās ārpus ciemiem. Šajās teritorijās nav iespējams gaisa kuģu radītā vides trokšņa līmeni samazināt zem trokšņa robežlieluma, ja vien netiek mainīti paši robežlielumi.

Lidosta Rīga norāda, ka gaisa kuģu radītais diennakts troksnis, kas ir lielāks par 65 dBA, skar tikai vienu mājokli lidostas tiešā tuvumā. Neviens iedzīvotājs nav pakļauts 60 dBA nakts troksnim. Tomēr samērā liels iedzīvotāju skaits dzīvo teritorijās, kur diennakts troksnis ir lielāks par 60 dBA, kā arī liels iedzīvotāju skaits dzīvo vietās, kur nakts trokšņa līmenis ir lielāks par 50 dBA. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt trokšņu līmeni, ir klusākas lidmašīnas. Lai tās izmantotu vairāk, nepieciešama sadarbība ar lidsabiedrībām.

***

PLĀNOTIE PASĀKUMI TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI

• Gaisa kuģu dzinēju pārbaužu veikšana uz laukuma, kas atrodas tālāk no iedzīvotājiem, tāpēc, salīdzinot ar esošo pārbaužu vietu, tiks mazināta ietekme uz iedzīvotājiem. Tas ietekmēs Skultes iedzīvotāju komfortu.

• Skrejceļa galu manevrēšanas ceļu izmantošanas īpatsvara palielināšana naktīs, lai gaisa kuģu trokšņa līmenis ir mazāks.

• Paredzēta vēlāka gaisa kuģa ātruma palielināšana un līdz ar to ilgāks laika posms, kad gaisa kuģi visu jaudu izmantos augstuma palielināšanai. Tā rezultātā gaisa kuģi, atrodoties vistuvāk Spilvei, Jaunmārupei un Mežārēm, būs augstāk, tāpēc to trokšņa līmenis būs mazāks.

• Turpmāk naktīs tiks mainīts gaisa kuģu pārlidošanas biežums virs Vētras vai Jaunmārupes ciemiem.

• Lidosta uzskaitīs gadījumus, kad gaisa kuģi ir pārlidojuši teritorijas augstumā, kas mazāks par 1524 m, un publicēs informāciju lidostas mājaslapā.

• Efektīvāka informācijas apmaiņa starp institūcijām par iedzīvotāju atsauksmēm, visaptveroša uzskaite par saņemtajām atsauksmēm.

• Papildu gaisa kuģu skaļuma indikatora ieviešana, kas ļaus objektīvi novērtēt lidostu izmantojušo gaisa kuģu flotes skaļumu.

Avots: lidosta Rīga

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais