Krasta ielas remonts varētu sadārdzināties un sākties vēlāk nekā plānots

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Pārstrādājot Krasta ielas remonta projektu un sadalot to divās daļās, remontdarbu izmaksas, visticamāk, varētu sadārdzināties, turklāt remontdarbu īstenošanu, neskatoties uz solījumiem, jūlijā, visticamāk, vairs nesāks.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Krasta ielas remontdarbu projektā ieviestas pārmaiņas, projektu lemjot sadalīt divās daļās. Tas nozīmētu atsevišķās daļās nošķirt velosipēdu infrastruktūras izveidošanu un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņu.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji tika plānots saglabāt jau esošo gājēju un velosipēdu infrastruktūru, taču vēlāk lemts veloinfrastruktūru uzlabot, kas attiecīgi radīja nepieciešamību šo projekta daļu nodalīt no kopējā projekta.

"Ietves daļā notiks pārbūve, bet brauktuvē notiks seguma maiņa. Līdz ar to projekts paliek sarežģītāks," atzina departamenta pārstāve. Uz jautājumu par to, vai projekta sarežģītības palielināšanās radīs papildu izdevumus, Ahuna-Ozola konkrētu atbildi nesniedza, taču atzina, ka veicamie darbi un to apjoms būs sarežģītāki.

Jaunajiem plāniem izstrādāta atbilstoša dokumentācija, kas jau iesniegta saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē, savukārt pēc saskaņojuma saņemšanas tiks izsludināts jauns iepirkuma konkurss.

Departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins vēl maija vidū solījis, ka Krasta ielas remontdarbi sākšoties jūlijā, taču jaunie projekta īstenošanas apstākļi liecina, ka darbi varētu sākties vien augustā.

Jautāta, vai remontdarbi nevarētu sākties līdz ar jauno mācību gadu, tad pastiprinoties transporta plūsmai, Ahuna-Ozola sacīja, ka "tāpat [projektu] bija paredzēts sākt pēc Dziesmu svētkiem un tāpat tas būtu ievilcies jaunajā mācību gadā".

Remontdarbi Krasta ielā, pēc Ahunas-Ozolas teiktā, provizoriski varētu sākties augustā.

Latvijā

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumu; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora – “Neatkarīgās” intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais