Rīgas domes saistošajos noteikumos ir noteikts, ka brauktuves asfaltbetona segumu nedrīkst uzlauzt trīs gadus pēc remonta pabeigšanas, bet ietvju bruģi – divus gadus.
Tāpēc komunikāciju turētāji labo apakšzemes komunikācijas - kabeļus, caurules u.tml., kamēr Rīgas centra ielās notiek vērienīgi ielu remonti. Kad viss zem zemes darāmais ir paveikts, tad būvnieki asfaltē brauktuvi un liek bruģi uz ietvēm. Rīgas ielu remontētāji šogad ir lūguši pagarināt darbu veikšanas termiņus, un būvkompānija A.C.B. skaidrojusi, ka kavēšanās Krišjāņa Valdemāra ielā radusies arī tāpēc, ka nebija norādīti precīzi komunikāciju ierīkošanas darbi.
Taču firmai A.C.B. tiek piemērota soda nauda 7400 eiro apmērā par katru kavēto dienu. Soda naudas apmērs augs katru dienu, līdz darbi tiks pabeigti, un būvnieks nesaņems visu pielīgto summu. Līdzekļi soda naudas apmērā izmaksāti netiks un paliks pilsētas budžetā. Rīgas dome informēja, ka firma A.C.B. laikus nav pabeigusi remontdarbus Brīvības ielas posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai un Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu līdz Laktas ielai. Ziņu aģentūrai LETA uzņēmuma pārstāvis Dāvis Serdāns teica, ka, parakstot līgumu, precīzi komunikācijas darbu apjomi nebija norādīti - tajā skaitā gan SIA Rīgas ūdens, gan AS Sadales tīkls, gan SIA Lattelecom darbi projektam bija neparedzēti, kavējums bija arī tāpēc, ka Latvijā vienīgajam projektā konkrēti norādītā betona bruģakmens piegādātājam bija problēmas ar ražotni. Taču Satiksmes departamentā uzskata: Krišjāņa Valdemāra iela gara - ja nav bijis iespējams ietves labot kādā no posmiem, jo tur rakās komunikāciju ierīkotāji, tad tajā laikā varēja remontēt citu ietves posmu. Rīgas domes Satiksmes departaments kavējumus izvērtē katrā gadījumā individuāli. Piemēram, A.C.B. lūgumu pagarināt darbu termiņu iesniedza novēloti, un tas bija nepilnīgs.
Jau pieminētie saistošo noteikumu grozījumi ir strikti - pēc transporta būves izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu pabeigšanas trīs kalendāro gadu laikā nav pieļaujama atkārtota asfaltbetona seguma uzlaušana. Ja komunikāciju ierīkotāji remonta dēļ uzlauž ielas segumu, kam pārbūve vai atjaunošana veikta pēdējo astoņu kalendāro gadu laikā, tad segums būs jāatjauno daudz lielākā platībā nekā iepriekš - no brauktuves malas līdz vidum, nevis aizlāpot tikai remontējamo vietu. Satiksmes departaments ir ieinteresēts, lai remontētajās ielās iespējami ilgāk nevajadzētu neko labot, lauzt, rakt un asfaltēt, tāpēc tagad izrāda pretimnākšanu komunikāciju turētājiem un saskaņo varbūt tikai pēc pusgada vai gada plānotos darbus, lai tos pabeigtu, kamēr, kā Krišjāņa Valdemāra ielā, ietves vēl nav nobruģētas. Turklāt apakšzemes komunikācijas visi uzreiz mainīt nevar, darbi notiek secīgi - kamēr viens labo, otrs gaida. Satiksmes departamentā skaidro, ka projekta izstrādāšanas un saskaņošana ilgst vairākus mēnešus, arī tāpēc apakšzemes komunikācijas nereti nevar nomainīt uzreiz pēc būvsezonas sākuma.