Pierīgā, īpaši uz Rīgas apvedceļa Salaspils novadā, palēnināta satiksme

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Atgādinām, ka uz remontdarbu laiku ir veiktas būtiskas izmaiņas satiksmes organizācijā uz Rīgas apvedceļa A4 Salaspils novadā un piektdienas pēcpusdienā tur un citur Pierīgā var būt palēnināta satiksme.

Ir sākušies būvdarbi uz tilta pār Mazo Juglu uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) pirms krustojuma ar autoceļu Ulbroka-Ogre (P5), tāpēc šajā posmā satiksme tagad tiek organizēta pa vienu ceļa joslu.

Satiksme šajā apvedceļa posmā ir īpaši palēnināta, tāpēc tranzīta transportam un vietējiem iedzīvotājiem iesakām izmantot citus maršrutus.

Satiksmes organizācijas izmaiņas uz Rīgas apvedceļa:

  • gandrīz kilometru garā apvedceļa posmā pirms tilta pār Mazo Juglu, tiltu ieskaitot, Daugavpils šosejas (A6) virzienā ir slēgta viena josla;
  • no autoceļa Ulbroka-Ogre (P5) krustojumā ar Rīgas apvedceļu A4 nedrīkst nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi, var braukt tikai taisni;
  • Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) un autoceļa Ulbroka-Ogre (P5) krustojumā ir izslēgti luksofori;
  • satiksmi būvdarbu zonā regulē pagaidu luksofori; nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti satiksmes regulētāji.

Šodien līdz plkst. 20.00 ir slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Ogrē, Dārza ielā, arī operatīvajam transportam.

Pierīgā iespējama aizkavēšanās arī uz Ventspils šosejas (A10) pie tilta pār Lielupi.

Ceļu remontdarbi turpinās visos Latvijas reģionos un ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, visvairāk ierobežojumu būvdarbu dēļ:

  • starp Varakļāniem un Viļāniem (A12), kur ir 12 luksoforu posmi; uz pusi mazāk to ir posmā no Rēzeknes līdz Ludzai (A12);
  • uz Liepājas šosejas (A9) garākais remontposms ir no Saldus līdz Bukupei, bet to var izbraukt pusstundā;
  • stunda ceļā var būt vajadzīga, lai no Augšlīgatnes tiktu līdz Nītaurei (P32), un dažviet tur ir arī apbraucamie ceļi;
  • no Bašķiem līdz Preiļiem (P62) ir septiņi luksoforu posmi; lai izbrauktu, vajadzēs 45 minūtes.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais