Koalīcija vienojusies likumā ierobežot Lielo kapu teritorijas izmantošanu transporta infrastruktūrai

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Koalīcija konceptuāli vienojusies par Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvu likumā noteikt ierobežojumus Lielo kapu teritorijas izmantošanai transporta infrastruktūras attīstībai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka nākamnedēļ KM koalīcijā prezentēs attiecīgu likumprojektu. Nākamajā gadā Lielo kapu sakārtošanai paredzēts novirzīt finansējumu.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka kapu teritorijā jebkāda būvniecība būs aizliegta. Vaicāts, vai šie grozījumi ietekmēs Rīgas domes plānoto Skanstes tramvaja līnijas iekārtošanu, Bērziņš norādīja, ka Rīgas dome ir informējusi KM, ka tramvaja līnijas izveide neskars kapu teritoriju.

Pašreizējais KM piedāvājums paredz, ka Lielajiem kapiem Rīgas vēsturiskā centra likumā tiks noteikta augstāk minētā papildu aizsardzība. Ja pašvaldība vēlēsies veikt ar transporta infrastruktūras attīstību saistītas aktivitātes, izmantojot Lielo kapu teritoriju, šādam soli noteikti būs nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aspekts.

Kā ziņots, Skanstes tramvaja līnijas būvniecība nenotiks Lielo kapu teritorijā, šodien pēc tikšanās ar Rīgas domes vadību un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvjiem teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) atzīmēja, ka Skanstes tramvaja līnijas projektētājiem uzdots veikt savu darbu tā, lai neviens apbedījums netiktu aizskarts.

Ministrija ir apņēmusies nostiprināt aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu Lielo, Pokrova un Jēkaba kapu neaizskaramību, veicot papildinājumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.

Tādējādi neatkarīgi no kapu teritorijas īpašuma tiesībām tiks izslēgta iespēja Lielajos kapos veikt apbūvi vai citas darbības, kuru dēļ pastāv kapu teritorijas samazināšanās risks vai tās funkciju maiņa.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais