Rīgas dome Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai sagatavoja priekšlikumus izmaiņām likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", norādot, ka ir jānošķir šī likuma regulējums no Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma regulējuma.
Kā norādīts Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) vēstulē, patlaban jebkuru publisku pasākumu ir iespējams pieteikt kā sapulci, gājienu un piketu, tādēļ pašvaldība rosina konkretizēt un paplašināt šo pasākumu veidu skaidrojumus.
Tāpat pašvaldība rosina atteikties no likumā esošās normas, proti, 16.panta, kas paredz pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi, atstājot tikai tiesības noteikt ierobežojumus, kas varētu būt saistīti ar pasākuma vietas un laika izvēles maiņu, šādu apsvērumu dēļ.
Kā konstatēts Rīgas domes vēstulē, pašlaik likumā iestrādāts, ka lēmums par piketa norisi ir jāpieņem ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms plānotā pasākuma norises, balstoties uz pašvaldībā saņemto informāciju. Tomēr tas ir neloģiski, sevišķi ņemot vērā tiesu praksē norādītās atziņas, ka šādu apdraudējumu konstatācijai ir jābūt neapšaubāmai un reāli pastāvošai un lēmums nevar balstīties tikai uz iespējamu varbūtību par tiem, secināts vēstulē.
Vēstulē skaidrots, ka konstatēt sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu pasākumu laikā iespējams tikai tieši pirms pasākuma norises sākuma vai arī pasākuma norises laikā, un, ja šāds apdraudējums tiek konstatēts, tad pasākumu varēs pasludināt par slēgtu.
Rīgas dome atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta pērnā gada spriedumu, ar kuru tika atstāts negrozīts zemākās instances spriedums - atcelt Rīgas domes lēmumu un atļaut studentu biedrībai "Latvijas Studentu korporāciju prezidiju konvents" 2011.gadā rīkot tradicionālo 18.novembra gājienu.
Papildus vēstulē norādīts, ka spēkā esošais likuma regulējums nedod priekšrocību valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību, ja gadījumā abi pasākumi ir pieteikti vienā laikā, bet valsts un pašvaldību institūcijas pieteikums tika iesniegts vēlāk.
Tādēļ pašvaldība rosina apsvērt jautājumu par valstisku un sabiedrībai nozīmīgu pasākumu prioritāti attiecībā pret jebkuru cita veida pasākumu.
Ja pieteikums par piketu, sapulci vai gājienu tiek iesniegts vēlāk nekā desmit dienas pirms attiecīgā pasākuma norises, tad tas tiks uzskatīts par pieteiktu, bet tiks atstāts bez izskatīšanas.
Jāatgādina, ka Ministru kabineta komitejā 11.februārī atbalstīja grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", paredzot, ka gadījumā, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norises vietā, laikā vai veidā, tad pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu.
Savukārt tiesīga aizliegt pasākuma norisi pašvaldība būs tad, ja tā konstatēs, ka pasākuma rīkošana apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nevarēs novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus. Līdz ar to likumā faktiski tiks paredzēts, ka pasākuma norises aizliegšana ir pats radikālākais pulcēšanās brīvības ierobežojums.
Vienlaikus plānots precizēt, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi.
Likumprojektā ir paredzēts, ka arī lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu pašvaldība būs tiesīga pieņemt ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas. Ja pasākums pieteikts, ievērojot likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13.panta 2.daļas otrajā teikumā noteikto kārtību un termiņu, tad pašvaldība lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu būs tiesīga pieņemt ne vēlāk kā sešas stundas pirms pieteiktā pasākuma norises.
Turpmāk policijai un citām kompetentajām institūcijām, izvērtējot pieteikto pasākumu, būs ne tikai jāsniedz atzinums par iespējamiem apdraudējumiem, bet atzinumā jānorāda arī, kā šos apdraudējumus varētu novērst.
Kā skaidro grozījumu projekta autori, izmaiņas likumā ir nepieciešamas tāpēc, ka tiesa vairākkārtīgi atcēlusi Rīgas domes pieņemtos lēmumus par pasākuma norises aizliegšanu. Atceļot šos pašvaldības lēmumus, tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija.