Kamēr Rīgas dome uzskata, ka Latvijas Pašvaldību savienība ne tikai nespēj aizstāvēt galvaspilsētas intereses, bet salīdzinājumā ar pārējām pašvaldībām arī nostāda Rīgu neizdevīgākā situācijā, LPS vadītājs Andris Jaunsleinis norāda, ka vienošanās par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali valdībā joprojām nav panākta, un atgādina, ka organizācija jau iepriekš veiksmīgi aizstāvējusi pašvaldību, tai skaitā Rīgas, intereses.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un Andris Ameriks (GKR) šodien, tiekoties ar LPS vadītāju, uzsvēra, ka Rīga ik gadu iemaksā aptuveni 50 miljonus latu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un vēl aptuveni 200 miljonus latu pārskaita kā Iedzīvotāju ienākuma nodokli citām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji strādā Rīgā. Vienlaikus galvaspilsēta nav sagaidījusi nekādu atbalstu tās interešu aizstāvēšanā, uzskata Ameriks.
"Tā nav poza vai sevis paaugstināšana citu pašvaldību vidū. Rīgai nevajag labākus nosacījumus, kā tas ir citām pašvaldībām, bet mums svarīgi, lai mums tie būtu tādi paši kā citām pašvaldībām. Rīgā dzīvo trešdaļa visas Latvijas iedzīvotāju, un arī viņiem ir tiesības uz adekvātu sociālu un finansiālu atbalstu. Rīga ir neaizsargāta šajā situācijā, kad atbildība par Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, bērnudārziem, dzīvokļu pabalstiem pārlikta uz pašvaldības pleciem. Izstāties no LPS nav pašmērķis - ja līdz domes sēdei LPS spēs pārliecināt, kāpēc Rīgai ir pamats palikt organizācijā, argumentus izskatīsim," aģentūrai LETA sacīja Ameriks.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Pašvaldību savienība un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis 27.septembrī parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu.
Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Vienlaikus valdībā tiks veidotas divas dotāciju programmas - 5,6 miljoni latu tiktu piešķirti novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, bet 5,9 miljoni latu - četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem - Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai.
Pēc šīs vienošanās Rīgas domes vadība nekavējoties paziņoja, ka aptur savu darbību organizācijā, jo tā atkāpās no prasības palielināt IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%. Pašvaldības tādējādi būtu ieguvušas papildus 58 miljonus latu, no kuriem kopumā 41% nonāktu Rīgas budžetā.
Tā kā domes vadība nevar vienpersoniski pieņemt lēmumus par izstāšanos no organizācijas, tiks gatavots lēmumprojekts, kurš, visticamāk, tiks skatīts Rīgas domes sēdē 23.oktobrī. Līdz tam galvaspilsētas vadība gaida no LPS iniciatīvas un risinājumus, kā pašvaldību intereses turpmāk būtu iespējams aizstāvēt efektīvāk. Iepriekš to bija iecerēts skatīt "tuvākajā domes sēdē", tomēr 2.oktobrī jautājums sēdes darba kārtībā netika iekļauts.
Jaunsleinis uzsvēra, ka LPS ir svarīgi, lai visas pašvaldības būtu organizācijā, taču pret visām pilsētām tiks saglabāta vienāda attieksme un speciāli piedāvājumi, kas atšķiras no pārējām, Rīgai nebūs. "Varu tikai iedot informāciju un atgādināt, kā aizstāvētas Rīgas intereses iepriekšējos gados, bet izstāšanās nenāks ne par labu Rīgai, ne LPS," atzina savienības vadītājs.
Jaunsleinis uzsvēra, ka LPS esot saglabājusi savu pozīciju un diskusija par 85% IIN pārdali par labu pašvaldībām joprojām esot aktuāla. "Nekāda balsojuma par 80/20 sadali nebija - vienošanās bija tikai par dotācijām nabadzīgajām," uzskata Jaunsleinis.
LPS vadītājs nav vēl atmetis cerību, ka pašvaldības tiks uzklausītas, jo tā būtu loģiska rīcība no valdības puses apstākļos, kad uz pašvaldību rēķina tiek gan risinātas maznodrošināto iedzīvotāju problēmas, gan arī tiek samazināti darbaspēka nodokļi, nekompensējot pašvaldībām šo iztrūkumu.