Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere šodien vērsās pašvaldībā ar iesniegumu Rīgas domes sēdē uzklausīt federācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli, lūdzot dot vārdu zvērinātam advokātam Pēterim Liniņam, taču šis lūgums tika noraidīts.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) domes sēdē norādīja, ka šo viedokli "labprāt uzklausītu, bet šeit nav vieta zvērinātiem advokātiem", tāpēc rosināja Turneres priekšlikumu neatbalstīt. Vairākums koalīcijas deputātu balsoja pret LPUF lūgumu, tāpēc advokātam netika dota iespēja paust viņa pārstāvēto organizāciju viedokli.
Uzņēmuma vadītāja Dagnija Kalniņa savukārt atsaucās uz juristes Ievas Azandas atzinumu, kas pasūtīts, lai atspēkotu projektam veltīto kritiku medijos. Azanda norādījusi, ka domes lēmums, kas iesniegts izvērtēšanai un atbalstīšanai domē, atbilst konkurences tiesību normām, jo "Rīgas ūdens" komercdarbība ir pilnībā norobežota no meitas kompānijas komercdarbības, turklāt "Rīgas ūdens" ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem nekādā veidā netikšot izmantoti komercsabiedrības darbībā.
Tāpat Kalniņa uzsvēra, ka "Rīgas ūdens" resursi meitasuzņēmumam "Aqua Riga" būs pieejami uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citām komercsabiedrībām, piemēram, AS "Cido" saskaņā ar tarifu, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
"Ar šo projektu noteikti pārliecināsim rīdziniekus, ka SIA "Rīgas ūdens" var saražot augstas kvalitātes ūdeni," uzsvēra uzņēmuma vadītāja Dagnija Kalniņa. Viņa norādīja, ka komunikāciju kopējais garums Rīgā ir 1300 kilometru un to tehniskais stāvoklis ir ievērojami zemākas kvalitātes nekā ražotais ūdens. Vienīgā "Rīgas ūdens" problēma ir komunikāciju tehniskais stāvoklis, un fasētā ūdens ražošana ļautu ne tikai demonstrēt, cik augstas kvalitātes ūdeni spēj saražot uzņēmums, bet iegūtie ieņēmumi arī ļaus uzlabot komunikācijas.
Kalniņa uzsvēra, ka "Rīgas ūdenim" ir svarīgi meklēt papildu iespējas, kā realizēt saražoto ūdeni, jo uzņēmuma jauda par divām trešdaļām pārsniedz pieprasījumu, līdz ar to uzņēmumam rodas zaudējumi.
Kā ziņots, Rīgas domes sēdē šodien tiek lemts par piekrišanu pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmuma "Rīgas ūdens" līdzdalības iegūšanai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Aqua Riga", kas plāno ražot un tirgot pudelēs fasētu ūdeni.
Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas speciālisti atklātā vēstulē Rīgas domes deputātiem, Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam "Rīgas ūdens" fasētā ūdens projektu "Aqua Riga" nodēvējuši par absurdu un pauduši bažas, ka tas var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas.
Organizāciju pārstāvji uzskata, ka nepieciešama šī projekta publiska apspriešana, tāpat vēstulē aicināts neatbalstīt un uzraudzīt SIA "Rīgas ūdens" ieceri sākt fasētā ūdens ražošanu.
Biznesa portālam "Nozare.lv" aptaujātie dzeramā ūdens ražotāji iepriekš pauduši viedokli, ka "Rīgas ūdens" jaunais dzeramā fasētā ūdens projekts pašreizējās lielās konkurences apstākļos nebūs ne reāls, ne saprātīgs.
Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" plānus iesaistīties fasētā ūdens tirgū kritizējis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka valstij un pašvaldībām nav nekādas nepieciešamības veidot jaunus uzņēmumus un konkurēt ar privāto sektoru tajos segmentos, kur veiksmīgi funkcionē tirgus un patērētājiem jau patlaban ir pieejams cenas un kvalitātes ziņā daudzpusīgs piedāvājums.
Arī Rīgas domes opozīcijas deputāti uzskata, ka projekts būtu jāaptur, savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) ir pretējās domās - šādu iespēju neizmantot būtu muļķīgi. Arī viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR) paudis pārliecību, ka šāds projekts ir nepieciešams, lai izvairītos no ūdens tarifu kāpuma.
LETA jau ziņoja, ka meitasuzņēmuma "Aqua Riga" apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai pašvaldības "Rīgas ūdens" tā pamatkapitālā plāno ieguldīt 105 000 latu, kurus plānots atpelnīt aptuveni četros gados, savukārt fasētā ūdens ražošanai nepieciešamie pamatlīdzekļi un daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem aptuveni 300 000 latu apjomā tiks finansēti no kredītiestādes aizdevuma līdzekļiem, kuru varētu atmaksāt četros gados.
Desmit gadu laikā "Rīgas ūdens" no šī projekta plāno gūt 4,6 miljonu latu peļņu. Ušakovs uzskata, ka citu ražotāju satraukums ir saprotams, tomēr pašvaldībai šis projekts sniegs jūtamu ieguvumu, tāpēc šo iespēju neizmantot būtu muļķīgi. "[4,6 miljoni] ir pietiekami daudz, lai daudzviet Rīgā varētu pieslēgt mājas pie centrālā ūdensvada," uzsvēra mērs.