Lai labotu pirms krīzes pieļautas kļūdas un novērstu korupcijas riskus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir uzdevis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uzsākt darbu pie jauna Rīgas attīstības plāna izstrādes.
“Esošais Rīgas attīstības plāns ir spēkā jau gandrīz sešus gadus. Šajā laikā daudz kas ir mainījies sociālekonomiskajā vidē, tāpēc tas ir rūpīgi jāizvērtē, jāpaņem no tā labākais un jāpapildina ar jauniem risinājumiem, tādējādi radot mūsdienām atbilstošāku jaunu pilsētas attīstības plānu. Ir virkne vietu Rīgā, kuras stagnē, neļaujot īpašniekiem tās attīstīt, apbūvēt vai labiekārtot tikai dēļ šobrīd spēkā esošā noteiktā izmantošanas veida, kas neatbilst mūsdienu situācijai un apstākļiem, un tas nav pareizi,” norāda Rīgas domes priekšsēdētājs.
“Ar jaunā pilsētas attīstības plāna palīdzību ir jāturpina attīstīt publiskā infrastruktūra, kas nenoliedzami ir fiziskais pamats katras teritorijas izaugsmei. Ir jāturpina samazināt Rīgas satiksmes infrastruktūras fragmentārais raksturs un jāpilnveido pilsētas satiksmes sistēma kopumā. Mēs varam efektivizēt pilsētas attīstības plānošanas un projektu īstenošanas procesus, vairāk piesaistot labākos vietējos un ārvalstu speciālistus un arī Eiropas fondu līdzekļus. Lai racionālāk izmantotu pieejamos finanšu resursus teritoriju attīstībai, skaidri jādefinē ne tikai pilsētas attīstības politiku, bet arī prioritāri attīstāmās teritorijas un projektus, kuros pašvaldība ir ieinteresēta un gatava ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus, tādējādi norādot vēlamo teritoriālo piesaisti arī ārējām investīcijām. Šāds piegājiens stimulētu arī publiskās un privātās partnerības projektu attīstību, kuras potenciāls arvien netiek pienācīgi izmantots,” uzsver N.Ušakovs.
Spēkā esošais pilsētas attīstības plāns tika izstrādāts periodā, kad pilsētā un valstī kopumā bija vērojama strauja ekonomiska izaugsme. Tā tieši ietekmēja arī plānošanas dokumentu izstrādes organizācijas procesu un ideoloģiskās nostādnes, kas prioritāri bija balstītas uz Rīgas konkurētspējas stiprināšanu Baltijas jūras reģiona metropoļu vidū un daudzveidīgu, uz elastīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem balstītu, teritorijas attīstības iespēju radīšanu.
Tas raksturojas ar zemāku plāna detalizācijas pakāpi, sniedzot risinājumus galvenokārt vadlīniju veidā, ar mērķi tos detalizēt konkrētā laikā atbilstoši konkrētajai situācijai. Šādai pieejai ir potenciāli lielāks korupcijas risks, ko apliecina arī daudzie tiesiskie konflikti dažādu Rīgas teritoriju attīstības jautājumos.
Pilsētas attīstības plānam pēc būtības ir jāiemieso pilsētas iedzīvotāju (iespēju robežās arī pilsētā strādājošo, investoru, viesu u.tml.) vienošanās par pilsētas attīstības redzējumu. Panākot šādu vienošanos (plānu), tiek radīta skaidrība par pamatnosacījumiem dažāda veida attīstības virzībai, novietojumam un savstarpējai mijiedarbībai. Citiem vārdiem sakot, vienā spēles laukumā (t.i. pilsētā) tiek radīti ikvienam pieejami un pēc iespējas viennozīmīgi traktējami spēles noteikumi ar ilgtermiņa raksturu. Tie palīdz gan plānot jaunu attīstības projektu īstenošanu, gan sniedz skaidrību par nemainīgām vai maz pārveidojamām vērtībām, radot sabiedrībā drošību un pārliecību par iespējamajiem attīstības procesiem un situācijas izmaiņām nākotnē savā apkaimē, rajonā un pilsētā kopumā.
Katram laikmetam ir savi šķietami pareizākie ideoloģiskie pamatprincipi pilsētu attīstībai, taču to interpretācija var būt pietiekoši plaša, rodot katrai konkrētajai vietai un situācijai potenciāli labākos risinājumus. Plānošana, tāpat kā attīstība, ir dinamisks un nepārtraukts process, tāpēc plānu pilnveidošana caur grozījumu jeb jaunu dokumentu izstrādes procedūrām ir tikai normāla un pat nepieciešama parādība, ja vien tam ir pietiekoši būtisks pamatojums, nepārvēršot to par nekontrolējamu procesu.
Izstrādājot jaunu pilsētas attīstības plānu, īpaša uzmanība tiks pievērsta: pētījumiem, kas saistās ar iedzīvotāju skaita izmaiņām un no tā izrietošajām prasībām pēc mājokļiem, pārvietošanās, darbavietām u.tml. Jāveic rūpīgs esošā pilsētas teritorijas plānojuma izvērtējums, t.sk. analizējot faktiskos un teorētiski pieļaujamos apbūves parametru rādītājus, kā arī apzinot juridiskos riskus, ja plānojums tiktu būtiski mainīts. Plānošanas procesu un risinājumus nedrīkst skatīt atrauti no īpašumu piederības struktūras, lai pēc iespējas racionālāk izmantotu pašvaldības un valsts resursus, vienlaicīgi pēc iespējas maz negatīvi ietekmējot privātīpašnieku intereses. Papildus uzmanība jāpievērš arī plūdu novēršanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas faktoriem; pilnvērtīgai sabiedrības līdzdalības procesa nodrošināšanai, uzklausot un izvērtējot viedokļus, kā arī skaidrojot izvirzīto risinājumu pamatojumu; ekspertu, tai skaitā ārvalstu ekspertu piesaistei plāna izstrādes procesā.
Vienai no sākotnējām diskusijām jābūt par to, vai plāna izstrādes koncepcijas pamatā pielietot normatīvo jeb relatīvistisko pieeju. Normatīvā pieeja raksturojas ar ļoti augstu detalizācijas pakāpi plāna risinājumiem, kas attiecīgi padara to šķietami vieglāk administrējamu un viennozīmīgāk traktējamu, taču tai pat laikā ārkārtīgi sarežģījot (arī paildzinot un sadārdzinot) plāna izstrādes procesu un nepieļaujot pietiekoši efektīvi reaģēt uz nepieciešamību pēc individuāliem risinājumiem vai tirgus konjunktūras izmaiņām. Savukārt relatīvistiskā pieeja raksturojas ar zemāku plāna detalizācijas pakāpi, sniedzot risinājumus galvenokārt vadlīniju veidā, ar mērķi tos detalizēt konkrētā laikā atbilstoši konkrētajai situācijai.