Dienvidu tilta būvniecībai vēlas noteikt izmaksu griestus
Lai pabeigtu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību, Rīgas dome izsludinās jaunu konkursu, jo līgums ar līdzšinējo būvnieku ir lauzts.
Vakar pilsētas mērs Nils Ušakovs sacīja, ka pašvaldība nevēlas pārsniegt iepriekšējā līgumā paredzēto summu – 17,5 miljonus latu. Tāpēc konkursa nosacījumos paredzēta atruna – ja būvniecības izmaksas konkursa dēļ būtu lielākas, dome paturēs tiesības izbeigt konkursu bez rezultātiem.
N. Ušakovs gan izteica cerību, ka šādā gadījumā notiks sarunas ar līdzšinējo būvnieku – akciju sabiedrību Transport Systems, lai varētu iekļauties «saprātīgā summā». Vakar domes sēdē deputāti nolēma, ka izsludināms jauns konkurss Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības pabeigšanai un finansēšanai. Lēmums gan pieņemts apjomīgiem finanšu projektiem nelabvēlīgā laikā, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām vēl tikai tiek veidota jaunā valdība, ministru portfeļu sadalījums nav zināms un netiek spriests arī par nākamā gada valsts budžetu.
Arī N. Ušakovs vakar preses konferencē bija piesardzīgs, runājot par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas iespējām, jo šādam projektam nepieciešams finanšu ministra akcepts. Pašlaik nevar droši apgalvot, ka tāds tiks saņemts, tāpat arī, vai 2012. gada valsts budžeta likumā tiks iekļauta norma, kas ļaus Rīgai pašai piesaistīt naudu, nevis uzticēt finansējuma piesaisti būvniekam. Finanšu ministrija vēstulē Rīgas domei piekritusi izskatīt šo jautājumu, bet līdz šim valsts un tās galvaspilsētas dome ļoti daudzos finanšu jautājumos nav spējušas vienoties Rīgai par labu. Tāpēc arī N. Ušakovs uzsvēra, ka, gaidot oficiālu Finanšu ministrijas atļauju (vai aizliegumu), tiltu pabeigt nākamgad nebūs iespējams. Taču tilta 3. kārtas būvniecības pabeigšana pilsētai ir svarīga, jo pašlaik tas nevar pilnvērtīgi funkcionēt un līdzšinējie ieguldījumi ir kā vējā izmesta nauda. Turklāt jau nākamgad pilsētas pašvaldībai ir jāsāk maksāt par tilta 2. kārtas būvniecību.
Konkursa nosacījumos paredzēts, ka būvniekam vajadzēs meklēt līdzekļus 3. kārtas celtniecībai, bet, saņemot no Finanšu ministrijas atļauju aizņemties, dome varētu šo aizdevumu pārkreditēt un tas pašvaldībai izmaksātu lētāk. Pilsētai pašai nav tādu līdzekļu, lai tilta būvniecību varētu pabeigt bez naudas aizņemšanās vai nu Valsts kasē, vai kādā komercbankā. Taču, ja finanšu ministrs aizņemties neatļaus, kredītu ņems būvnieks, bet pašvaldība to atmaksās.