Šodien Rīgas domē lemjot par papildu finansējumu Skanstes revitalizācijas projektam, atkal aktualizējās nesaskaņas starp kādreizējiem koalīcijas partneriem - "Progresīvajiem" un "Jauno vienotību".
"Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs debatēs paziņoja, ka Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) bijis atbildīgs par attīstības jomu pilsētā un jau vismaz divus gadus zinājis par šī projekta likstām. Politiķis uzsvēra, ka pašvaldība zaudē miljonus šajā projektā, bet joprojām neesot izvērtēta atbildība, kurš pie šīs situācijas ir vainīgs pašvaldības pusē.
Pēc Kossoviča vārdiem, Pilsētas attīstības departaments vairākkārt solījis, ka projektu realizēs līdz šī gada jūlijam, taču tas nav noticis. Šajā laikā projekta politisko uzraudzību esot veicis Ķirsis.
Lai gan Rīgas mērs solot vērsties tiesā pret projekta autoriem un būvniekiem, Kossovičam esot aizdomas, ka šiem vārdiem darbi nesekošot. Pēc viņa vērojumiem, šogad saprotot, ka būvprojekts netiek īstenots, pašvaldība turpinājusi maksāt par darbiem būvniekam.
Viņš norādīja, ka pašvaldība purvā iegāzusi 20 miljonus eiro. Turklāt nākamajā gadā tiek plānots piešķirt papildus 9 miljonus eiro, neizvērtējot pašu atbildību. "Tā nav rūpīga un laba rīcība," pārmeta Kossovičs.
Savukārt Ķirsis atbildēja, ka gan no Skanstes projekta, gan no Brasas un Deglava tiltu projektiem pašvaldībai jāiemācās, ka ir jātaisa pamatīgas ekspertīzes, lai projektu īstenošanas laikā neatklātos iepriekš nenoskaidroti sarežģījumi, kas projekta īstenošanu būtiski sadārdzina.
Uzrunājot Kossoviču, viņš aizstāvēja domes darbiniekus, kuri ziņoja par Skanstes revitalizācijas projektu, norādot, ka viņi nav sākuši šo projektu un šobrīd cīnās ar iepriekšējo kolēģu "ievārītajām ziepēm".
Ķirsis uzsvēra, ka nevairās no smagiem, problemātiskie gadījumiem, kas palikuši mantojumā no iepriekšējiem sasaukumiem. "Mēs atrisinājām gan Brasas, gan Deglava tiltu. Atrisināsim arī Skanstes projektu," solīja mērs, norādot, ka iepriekš neesot sastapis Kossoviču darbojamies ar sarežģītām lietām. Tā vietā "Progresīvie" esot skraidījuši pa kāpām, lasot zelta slotiņas un liekot parkos brīvkrānus. Savukārt Mājokļu politikas izstrāde sākusies tikai trīs gadus pēc domes sasaukuma darba sākuma.
Ķirsis uzsvēra, ka Skanstes revitalizācijas projekta sākšanu neesot atbalstījis iepriekšējā sasaukuma laikā, taču pašlaik būtu bezatbildīgi pamest ieguldītās investīcijas.
Arī Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (JV) uzsvēra, ka sāktie darbi jānoved līdz galam, un nedrīkstot mest plinti krūmos, saskaroties ar problēmām. Tās esot jāsaprot un jārisina.
Kā ziņots, šodien Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 9,3 miljonu eiro Skanstes revitalizācijas projektam, līdz ar to projekta izmaksas pieaugs līdz nepilniem 21,5 miljoniem eiro.
Pašvaldības vadība uzsver, ka tai nākas lemt par līdzekļu piešķiršanu šim projektam, lai nezaudētu līdz šim ieguldītās finanses, tai skaitā Eiropas Savienības līdzekļus. Paralēli pašvaldība vērtējot iespēju vērsties ar prasību tiesā par pašvaldībai radītajiem tēriņiem.
Pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".
Pagājušajā gadā tika konstatētas problēmas projekta īstenošanas gaitā. Tās bija saistītas ar neatbilstošu grunti, kas sēžas.
Minētā projekta mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai
Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.
Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.
Plānots, ka projekts tiks īstenots līdz nākamā gada beigām.