Latvijā ir lielākais alkohola patēriņš Eiropā; Rīgas dome meklēs samilzušās problēmas risinājumus

© pexels.com

Rīgas domes Labklājības departaments iesaistīsies projektā, lai veicinātu izpratni par narkotisko vielu lietošanas profilaksi.

Departaments saņēmis starptautiska tīkla "Eiropas pilsētas pret narkotikām" aicinājumu piedalīties Zviedru Institūta projekta programmā "Vielu lietošanas profilakses izpratnes modeļu veidošana Baltijas valstu pilsētās".

Projektā vadošais partneris būs minētā organizācija, bet partneri būs Stokholmas, Tallinas un Kauņas pašvaldības.

Kā norādīts Rīgas domes deputātiem iesniegtajā informācijā, pētījumi liecina, ka alkohola un apreibinošo vielu lietošana jauniešiem līdz 18 gadu vecumam var radīt nopietnas veselības problēmas un apreibinošo vielu lietošana var negatīvi ietekmēt gan fizisko, gan mentālo veselību.

Līdz šim nepietiekami esot apzināti ar alkohola lietošanu saistītie riski, un nepilnīgi tiek izmantoti visi atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses pasākumi, līdz ar to, apreibinošo vielu lietošanas izplatība jauniešu vidū aizvien pieaugot.

Latvijā esot lielākais alkohola patēriņš Eiropā un pētījumi liecina, ka 26% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem ir pamēģinājuši marihuānu. Lietuvā 19% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem ir pamēģinājuši vismaz viena veida apreibinošās vielas, kas 2019.gadā bija 17% virs vidējā rādītāja Eiropā.

Savukārt Igaunijā 2020.gadā 38% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem ir lietojuši narkotiskās vielas.

Atsaucoties uz pētījumiem Labklājības departaments norāda, ka savlaicīga un preventīva rīcība ir efektīva. Par katru narkotisko vielu lietošanas profilaksē iztērēto dolāru var ietaupīt vismaz desmit dolārus, ņemot vērā perspektīvās izmaksas veselības, noziedzības vai sociālajām izmaksām nākotnē.

Tas apliecinot rīcības pasākumu nepieciešamību, lai jaunieši spētu apzināties apreibinošo vielu lietošanas ietekmi uz veselību un mazināt to patēriņu vai attālināt vecumu, kad tiek uzsākts lietot alkoholu.

Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu koncepciju, lai veicinātu izpratni par narkotisko vielu lietošanas novēršanas pasākumu nepieciešamību, iesaistot politiķus, speciālistus un sabiedrību, īpaši jauniešus.

Mērķis ir izstrādāt rekomendācijas projektu, lai šos pasākumus varētu īstenot vietējā politiskā līmenī.

Projekta plānotais kopējais attiecināmais finansējums visiem partneriem ir 37 200 eiro.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja 2000 eiro piešķiršanu pašvaldības līdzfinansējumam, dalībai projektā.

Projekta plānots īstenot no šī gada decembra līdz 2025.gada martam.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais