Rīgas domnieki lems par algu palielināšanu pašvaldības amatpersonām; cik lielas tās varētu būt?

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lems par atalgojuma palielināšanu pašvaldībā ievēlētajām amatpersonām, liecina izsludinātās komitejas sēdes darba kārtība.

Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PP) alga šogad varētu pieaugt 1,7 reizes, salīdzinot ar pašreizējo algu.

Pašlaik Rīgas domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 3851 eiro. Savukārt, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, Rīgas mēra alga būs 6415 eiro mēnesī.

Saskaņā ar normatīviem, Rīgas mēra alga varētu būt vēl lielāka, jo to nosaka, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu. 2023.gadam bāzes mēnešalga noteikta 1137,46 eiro, bet Rīgas mēra algas aprēķinam maksimālais koeficients ir noteiks seši.

Galvaspilsētas domē iecerēts nepiemērot maksimālo, bet noteikt koeficientu 5,64.

Rīgas vicemēru algas pieaugs 1,6 reizes no 3386 eiro līdz 5346 eiro mēnesī. Komiteju priekšsēdētāju algas pieaugs no 2698 eiro līdz 3469 eiro, bet viņu vietnieku - no 2010 eiro līdz 2559 eiro mēnesī.

Rīgas domes deputātu algas plānots palielināt par vairāk nekā 600 eiro - no 1270 līdz 1934 eiro mēnesī.

Algu noteikšanā, izņemot deputātu algām, netiks piemērots maksimāli iespējamais koeficients.

Kopējā ietekme uz pašvaldības budžetu, paaugstinot iepriekš minētās algas, būs 659 000 eiro.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Staķis, lemjot par atalgojuma apmēru, tika ņemta vērā valstī noteiktā algu hierahija, piemēram, ka Rīgas mēra alga ir zemāka par ministra algu. Rīgas mērs skaidroja, ka amatpersonu atalgojums plānots mazāks, nekā tas varētu būt. Taču ņemta vērā arī situācija kopumā Latvijā, jo Rīgas mēra alga nevar būt zemāka, nekā citu pašvaldību vadītājiem.

Piemēram, Jūrmalas mēram alga noteikta 5915 eiro, Ventspils - 5175 eiro, Ķekavas - 5119 eiro, Jelgavas 4436 eiro utt.

Algu palielinājums nepieciešams arī tādēļ, lai varētu noteikt konkurētspējīgu atalgojumu vadošajiem Rīgas domes darbiniekiem, piemēram, departamentu direktoriem, pārvalžu un aģentūru vadītājiem. Kopumā Rīgas pašvaldībā ir 60 vadošie darbinieki, kuriem nevar noteikt konkurētspējīgu atalgojumu, nepārsniedzot pašreizējās amatpersonu algas.

Rīgas mērs uzsvēra, ka visvairāk līdzekļu izlietots, lai palielinātu atalgojumu pašvaldības darbiniekiem.

Kā ziņots, pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā pagājušajā gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.

Latvijā

Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.

Svarīgākais