Ušakovs komentē paziņojumu par pieminekļa Uzvaras parkā tehnisko stāvokli

Pirms četriem gadiem piemineklim Uzvaras parkā tika konstatēti dekoratīva rakstura trūkumi, norādīja bijušais Rīgas mērs un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs (S).

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) šodien paziņoja, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to norobežos. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā konstatēts, ka pieminekļa kompleksam Uzvaras parkā pasliktinājies tehniskais stāvoklis, un tas uzskatāms par iedzīvotājiem nedrošu.

Ušakovs atzīmēja, ka 2018.gadā tika secināts, ka atsevišķām atbalsta sienu apdares akmens plāksnēm vērojami bojājumi. Tāpat konstatēta dažu plākšņu atdalīšanās, kā arī dažu posmu izkrišana.

"Ja atmiņa mani neviļ, tad elementi ap pieminekli un atsevišķas plāksnes bija bojātas vai bija novērota atdalīšanās. Ja gājējs tiešām vēlētos pastaigāties dažu metru attālumā, tad teorētiski var pieļaut, ka kāda plāksne varētu atdalīties," sacīja EP deputāts.

Viņš uzsvēra, ka bojājumi pēc būtības bija dekoratīva rakstura. Savukārt, ja runā par drošības apdraudējumiem, tad savulaik, piemēram, ar skvēru, kas atrodas pie Dailes teātra un ir valsts īpašums, situācija bija nesalīdzināmi sliktāka.

"Līdz ar to runāt, ka piemineklis apdraudētu cilvēku drošību, būtu nekorekti. Mēs runājam par dekoratīva rakstura trūkumiem, kas tika konstatēti 2018.gadā. Tiešām tika konstatēts, ka no fasādes varētu nokrist kāds elements, ko vajadzēja piestiprināt ,un ar to arī viss beidzies," teica bijušais Rīgas mērs.

Jau rakstīts, ka Rīgas pieminekļa aģentūra pirmdien pieminekļa kompleksu norobežos līdz tālāko lēmumu pieņemšanai, informēja Rīgas domes pārstāvji.

Staķis akcentēja, ka Rīgas dome ir saņēmusi Saeimas Ārlietu komisijas vēstuli, tādēļ tā operatīvi rīkojusies un apsekojusi pieminekļu kompleksu Uzvaras parkā.

Objekts norobežots, lai tas neradītu draudus iedzīvotājiem neatbilstoša tehniskā stāvokļa dēļ. Staķis skaidroja, ka pašvaldība šā gada budžetā nav paredzējusi līdzekļus objekta rekonstrukcijai.

"Tāpat Saeimas un valdības līmenī pašlaik notiek diskusijas par šī objekta nākotni. Pirms lemjam par jebkādām tālākajām darbībām, vispirms ir nepieciešama skaidrība no likumdevēja un atbildīgajām ministrijām par to, kas notiks ar šo kompleksu. Līdz tam laikam objekts paliks norobežots," sacīja Staķis.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvalde veikusi atkārtotu objekta apsekošanu 2022.gada 31.martā un 5.aprīlī. Piemineklis iepriekš apsekots 2018.gadā, kad secināts, ka atsevišķām atbalsta sienu apdares akmens plāksnēm vērojami bojājumi, konstatēta dažu plākšņu atdalīšanās, kā arī dažu posmu izkrišana, kas apdraudot garāmgājēju drošību un dzīvību. Jau 2018.gadā secināts, - lai nodrošinātu garāmgājēju drošību un dzīvību, nepieciešams uzstādīt pagaidu nožogojumus iespējamās plākšņu krišanas zonās.

Šo gadu laikā objekta tehniskais stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies, konstatēts jaunajā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā. Plāksnes daudzās vietās jau ir nokritušas, kā arī esošajām plāksnēm novērojama stiprinājuma enkuru erozija un sabrukšana. Apšuvums bojāts arī platformu sānu sienu virspusei, sekojoši pakļaujot konstrukcijas atmosfēras nokrišņu iedarbībai. Vizuālo apsekošanu laikā tika konstatēts, ka izveidojušies atsevišķi bojājumi objekta priekšlaukuma akmens plākšņu seguma atsevišķām nokrišņu novadīšanas gūlijām, tām zudušas restes, kas gājējiem rada risku nokrist un gūt traumas.

Papildus tika apsekotas telpas, kas izvietotas pieminekļa platformu iekšpusē. Apsekojot šo telpu grupu, to iekšsienās konstatētas atsevišķas būtiskas plaisas.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus, atzinumā Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdots nekavējoties veikt objekta atbalsta sienu bīstamo posmu norobežošanu, lai novērstu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī nekavējoties novērst priekšlaukuma akmens plākšņu seguma nokrišņu novadīšanas gūliju defektus.

Tāpat aģentūrai uzdots sešu mēneša laikā veikt objekta platformu un nesošo būvkonstrukciju daļu tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu to noturību, nestspēju un sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.

Būvniecības kontroles pārvalde nepieciešamības gadījumā lems par turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu ēkas atbilstību prasībām.

Kā vēstīts, 30.martā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.

Pēc plašām diskusijām, sēdē vienojās, ka Saeimas Ārlietu komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš tikusi nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi.

Koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Politiķis norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019.gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.