Koalīcija Rīgas pilsētas īpašuma pārvaldnieka amatam izvēlas ierēdni, kura darbu Valsts kontrole vērtējusi kritiski

Kad Mārtiņa Staķa vadītā koalīcija pārņēma varu Rīgā, tā solīja pašvaldības ierēdņus izvēlēties atklātos, godīgos konkursos. Viens no ietekmīgākajiem amatiem pašvaldībā ir Pilsētas īpašumu departamenta direktora postenis. Konkurss uz to ilgst jau gandrīz pusgadu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šonedēļ deputāti izlēma, ka apstiprināšanai amatā virzīs ilggadēju departamenta darbinieku, pašreizējo tā vadītāju Vladimiru Ozoliņu. Viņš konkursā nebija labākais, taču viņam palīdzēja atbildīgo politiķu simpātijas.

Atlasē pārkāpti koalīcijas deklarētie atklātuma un godīguma principi.

Rīgas domes vadības partijas solīja, ka atcels Nila Ušakova laikā iegājušos amatu dalīšanas kārtību. Tad pie ietekmīgas vietas varēja tikt partijai pietuvinātas personas. Mārtiņš Staķis un koalīcijas partijas apņēmās pašvaldības augstākos ierēdņus izvēlēties godīgos konkursos.

Konkursā uz Pilsētas īpašuma departamenta direktora amatu pieteicās 28 pretendenti. Piecu mēnešu laikā divās kārtās komisija izvēlējās labāko un paziņoja viņam par uzvaru. Tomēr amatu uzvarētājs nedabūs, jo tas jau ir rezervēts politiķiem tīkamam kandidātam.

Pretendentiem bija zināms, ka vispirms viņus sijās vērtējot CV un motivācijas vēstuli, tiem, kas tiks tālāk būs jāsagatavo pilsētas īpašumu attīstības stratēģija. Pēc tam - intervijas un testi. Uzvarētāju iztaujās politiķi un tad sekos domes balsojums.Tomēr tā nenotika.

Nebrīdinot dalībniekus, konkursa komisija un Rīgas domes Īpašuma komiteja sarīkoja vēl vienu atlases kārtu. Trīs labākos kandidātus aicināja uz komitejas sēdēm, kur ar prezentācijām tiem bija vēlreiz jāsacenšas.

Deputātu vairākums par labāko atzina viņiem labi pazīstamo ierēdni, Pilsētas īpašumu departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Vladimiru Ozoliņu. Konkursā viņš bija ieguvis tikai trešo lielāko punktu skaitu.

Visvairāk punktu sākotnējā konkursā bija ieguvis nekustamo īpašumu attīstīšanas biznesa uzņēmējs Andris Kupcis. Viņam konkurss bijis sarežģīts, prasījis daudz laika.

"Pirmais tests, tā saucamais kompetenču trests, otrais tests - loģikas tests, trešais - vadītāju prasmju tests, divas ar pusi stundas onlainā. Faktiski tā sajūta bija tāda, ka vienu brīdi uz šiem testiem gāju tā kā uz darbu. Tad kad Fontes veica apkopojumu, saliekot kopā ar prezentāciju, saliekot kopā ar nominācijas komisijas viedokli, nominācijas komisija pieņēma lēmumu, un šajā lēmumā, kas man ir atsūtīts rakstiski, es esmu atzīts par šī konkursa, ļoti garā, ļoti sarežģītā, ļoti nopietnā konkursa uzvarētāju," pauž SIA Dagas A valdes loceklis, noraidītais pretendents Pilsētas īpašuma departamenta direktora amatam Andris Kupics.

Otrs labākais rezultāts ir uzņēmējam, bijušajam Privatizācijas aģentūras un "Altum" valdes loceklim Jurim Vaskānam. Atlases beigu fāzē viņam radušās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā.

"Tad sākās brīnumi, jau kaut kad bija ļoti aizdomīgi, ja pirms tam bija augstākā kvalitāte, augstākie korporatīvās pārvaldības principi, manuprāt, tika visi ievēroti un profesionāli un tad pirmais zvans, ko es saņēmu no sekretāres, nu Juri, apsveicu, tu esi iekļuvis fināla divniekā, tevi tad aicinās uz īpašumu komitejas sēdi. Tad pēc kāda laika, nē, nebūsiet jūs divi. Tur it kā tas pirmais būs tikai. Tad nē, nē nē, jūs visi trīs būsiet. Tad jau es no savas pieredzes jutu, ka kaut kas nav tā kā kārtībā," min SIA "HTTPOOL LATVIA" reģionālais risku vadītājs, noraidītais pretendents Pilsētas īpašuma departamenta direktora amatam Juris Vaskāns.

Trauksmi, ka trešās kārtas sarīkošana nav godīga, ceļ komitejas deputāts Valters Bergs. Viņaprāt, komitejas vadība un koalīcijas partijas jau pirms konkursantu uzklausīšanas vienojusies izgāzt divus labākos, lai amatu iegūtu Ozoliņš. Labāko pretendentu uzklausīšana notikusi tikai skata pēc.

"Lemjot par pirmo kandidātu, tu nemaz nezini, kā prezentēs sevi otrais, kā prezentēs sevi trešais, bet tu jau esi spiests balsot pret šo kandidātu nezinot, ka otrais vai trešais būs vēl sliktāks. Deputātiem jābūt kaut kādām ekstrasensa spējām, lai zinātu, ka otrais vai trešais kandidāts būs labāks, par to, ko mēs šodien dzirdam. Tas ir... lai neteiktu vairāk, absurdi," saka Rīgas domes deputāts (JKP) Valters Bergs.

Deputātu izvēlēto kandidātu Vladimiru Ozoliņu pašvaldībās darbā pirms 14 gadiem pieņēma Oļegs Burovs, kurš tobrīd bija Pilsētas īpašumu departamenta direktors. No 2014.gada septiņus gadus Ozoliņš bijis Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes priekšnieks. Pērn viņu iecēla par direktora pienākumu izpildītāju.

Pirms gada Valsts kontrole publicēja ziņojumu par nekustamo īpašumu pārvaldību Rīgā. Tajā viena nodaļa veltīta pašvaldības īpašumu iznomāšanai. Ozoliņa pārvaldes darbs atzīts par neefektīvu.

No Valsts kontroles ziņojuma: Nomas līgumu uzraudzībā un izpildes kontrolē Pašvaldības rīcība nav bijusi saimnieciska, noslēgtie ilgtermiņa nomas līgumi netiek pārskatīti un nomas maksas netiek aktualizētas atbilstoši tirgus situācijai, lai gan Pašvaldība slēdzot nomas līgumus ir paredzējusi sev tādas tiesības.

Deputāti uzskata, ka revīzijas secinājums nav jāņem vērā. Tie bijuši citi laiki. Un revīzija bijusi pavirša.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība, Latvijas reģionu apvienība) Dainis Locis min, ka Valsts kontrole ir veikusi savu darbu, savu pētījumu, savu darbu analizējot periodu, kas ir bijis iepriekšējās politiskās vadības laikā. Tajā, kad bija pilnīga cita departamenta vadība. Protams, ka tagad esošai pienākumu izpildītājs strādā pie šo kļūdu trūkumu labošanas. Viņš nebija pie galējā lēmuma pieņemšanas, viņš ir viens no darbiniekiem šajā sistēmā.

"Jūs ziniet, es pateikšu vienu, ne īpaši populāru lietu. Valsts kontroles atzinumā nav nekā tāds, par ko man būtu kauns, kā departamenta direktoram, vai es varētu kaut ko nožēlot ka mēs kaut ko nepareizi darījām. Viņš ir absolūti, es negribu nevienu apbižot, bet nu tāds tukšs," pauž Rīgas domes deputāts ("Gods Kalpot Rīgai") Oļegs Burovs.

Arguments, ko neformālās sarunās kā iemeslu neatbalstīt pirmos kandidātu min deputāti, ir politiskā piederība. Kupcis līdz konkursa sākumam ir bijis Jaunajā konservatīvajā partijā, savukārt Vaskāns strādājis ZZS ministres Danas Reiznieces Ozolas birojā Ekonomikas ministrijā. Tas gan nevar būt oficiāls neatbalstīšanas iemesls, jo, piemēram, Rīgas izpilddirektora konkursā uzvarējušais Jānis Lange ir bijis Vienotības biedrs.

Pilsētas īpašuma komitejā strādā arī domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Arī viņš par labāko kandidātu uzskata Ozoliņu. 10 mēnešos amatā viņš esot sevi pierādījis. Arī pretendentu izvēles gaitā Staķis pārkāpumus nesaskata. Tas esot normāls politikas process.

"Tas noteikti ir demokrātiski, jo deputātiem, kuriem būs jāstrādā ar šo departamentu visvairāk, ir tie, kas ir šajā pēdējā intervijas kārtā. Par pirmo kandidātu nenobalsoja neviens, deputāts par, par otro kandidātu nenobalsoja neviens deputāts par, par trešo kandidātu nobalsoja visi deputāti par, izņemot divas partijas, par kurām bija par šo iebildumi. Nu acīmredzot viņu kandidāts tas nebija," saka Rīgas domes priekšsēdētājs ("Progresīvie/Par") Mārtiņš Staķis.

Deputāts Bergs nedēļas sākumā paziņoja, ka komitejas vadītājs Dainis Locis viņam pirms kandidātu uzklausīšanas zvanījis, lai pārliecinātu neatbalstīt uzvarējušos kandidātus, bet balsot par Ozoliņu. Locis to skaidro ar partiju viedokļu saskaņošanu.

"Mans uzdevums nebija visus apzvanīt un pateikt, kā kuram jābalso, jo tajā brīdī mēs pat nevarējām to tā kā īsti saprast vai tas tā varētu būt, jo tā ir procedūra, kad uz komitejas pirmso sēdi nāk pirmais kandidāts kas sasniedzis finiša līniju. Bet kā es jau te tikko esmu teicis, tas vēl nenozīmē to, ka kandidāts sasniedzis finiša līniju, vai viņš uzkāps tai pjedestālā. Jo tur ir zināma kārtība kas saistās ar šo politisko pusi. Jā es tiešām runāju ar komitejas deputātiem," saka Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība, Latvijas reģionu apvienība) Dainis Locis.

Politiķiem nevajadzētu piedalīties ierēdņu izvēles procesā un konkursos nevajadzētu būt nedefinētām papildus kārtām, tad varētu cerēt uz labu rezultātu - tā uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs. Nepieļaujama ir pretendentu maldināšana.

"Tas kas droši vien ir nepareizi, šajā gadījumā, ka pirms gala lēmuma pieņemšanas tiek paziņots uzvarētājs, nezinot kāds būs gala lēmums. Un to es gan skatu, ka tas ir nedaudz, nu tā cilvēciski negodīgi pret kandidātu, kas ir uzvarējis, jo saņemot šādu apstiprinājumu tā ir tāda sajūta un pārliecība, ka šis amats ir mans. Bet beigās izrādās, ka ir kaut kāda cita politiskā dienas kārtība un tas amats nav un tā ir vilšanās. Protams, tā ir absolūta vilšanās procesā, kāds tas ir bijis," komentē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Tikmēr Andris Kupics atzīsts, ka zināma neizpratne par šo te visu ir "Neizpratne diezgan liela."