Rīgas mazākumtautību bērnudārzos esošās grupas varētu pāriet uz latviešu mācību valodu, šodien izskanēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.
Bērnudārzi tiek rosināti, vienojoties ar vecākiem, mainīt mācību valodu grupiņām, kurās ir bērni no piecu gadu vecuma.
Izglītības, kultūras un sporta departaments informēja, ka pirmsskolas izglītības saturā jau no 2019.gada 1.septembra bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.
Pašlaik notiek darbs, lai īstenotu Vispārējās izglītības likuma prasības par valsts valodas programmām visās pirmsskolas izglītības iestādēs.
Saskaņā ar departamenta sniegto informāciju, lielākajā daļā pirmsskolu jau ir apzināts bērnu vecāku viedoklis par iespējamo izglītības programmas maiņas iespēju viņu bērniem.
Divās pirmsskolas izglītības iestādēs grupas latviešu mācību valodā tiks veidotas, uzņemot bērnus no rindas, trijās pirmsskolās vēl turpinās audzēkņu vecāku viedokļu apzināšana, bet 20 pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmu maiņu atbalsta jau uzņemto audzēkņu vecāki.
Pamatā tās būs obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu grupas ar savām pirmsskolas izglītības skolotājām.
Plānots piedāvāt pirmsskolā jau uzņemtajiem audzēkņiem pirmsskolas izglītības programmas apguvi turpināt valsts valodā.
Lai nodrošinātu bērnudārzu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un sagatavotu personālu izglītības satura izmaiņām, jau 2018.gadā tika organizēti kursi pedagogu profesionālajām vajadzībām latviešu valodas prasmes pilnveidei un nostiprināšanai.
Tika organizēti arī pieredzes apmaiņas semināri, kā arī popularizēti labās prakses piemēri pirmsskolas izglītības iestādēs.
Visasākie iebildumi pret departamenta rīcību mazākumtautību bērnudārzu pārejai uz mācībām latviešu valodā bija domes deputātam Jakovam Plineram (LKS), kurš rosināja komiteju pieņemt lēmumu atsaukt departamenta vēstuli, kas tika nosūtīta pirmsskolas izglītības iestādēm, lai mudinātu šīs iestādes atvērt grupas latviešu valodā.
Pliners vēlējās, lai komiteja konstatē, ka departamenta aktivitātes apmācības programmas maiņai jau esošajām pirmsskolas izglītības iestāžu grupām balstās uz nepareizu Vispārējās izglītības likuma interpretāciju un tiek veiktas bez atsauces uz Rīgas domes lēmumiem.
Viņa ieskatā, tas nerada rindu samazinājumu tiem bērniem, kuri tiks apmācīti saskaņā ar vispārējo pirmsskolas izglītības programmu.
Plinera priekšlikums tika noraidīts.
Savukārt deputāte Antoņina Ņenaševa (PP) norāda, ka departamenta darbinieki ir savlaicīgi komunicējuši gan ar mazākumtautību bērnudārzu administrācijām, kā arī ar vecākiem, apzinoties tēmas svarīgumu.
Viņasprāt, ja esoša grupa, sasniedzot obligāto izglītības vecumu, kopā ar saviem pedagogiem pāriet uz mācībām latviešu valodā, tas ir konstruktīvs risinājums. To atbalstot arī vecāki, jo šādi bērna vecumam atbilstošai uztverei, atraktīvā veidā tiks apgūtas latviešu valodas prasmes, kas, sākot mācības skolā, bērniem būs priekšrocība.
Viņa solīja, ka pašvaldība sniegs atbalstu ar mācību līdzekļu iegādi, kā arī iespēju pedagogiem stiprināt valodas zināšanas.
Rīgas pašvaldībā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts 147 bērnudārzos. No tiem 73 iestādes īsteno izglītības programmu latviešu valodā, 46 iestādes - gan latviešu, gan mazākumtautību jeb krievu valodā, bet 28 iestādes - tikai mazākumtautību jeb krievu valodā.
Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts arī 17 skolās, septiņās no tām - valsts valodā, četrās - mazākumtautību, bet sešās tiek īstenotas abas programmas.
Pagājušā gada 1.oktobrī ar vietu pirmsskolā netika nodrošināti 2538 bērni, no tiem ar vietu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā netika nodrošināti 686, bet ar programmu valsts valodā - 1852 bērni.