Rīgas domē diskutē par pāreju uz latviešu valodu mazākumtautību bērnudārzos

© Edmunds Brencis/F64 Photo Agency

Šodien Rīgas domes sēdē raisījās asas diskusijas par pāreju uz izglītošanos latviešu valodā mazākumtautību bērnudārzos.

Domes sēdē tika skatīti grozījumi "Kārtībā, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju". Tajos bija runa par mācību programmu apstiprināšanu noteiktos bērnudārzos.

Domes sēdes sākumā Latvijas Krievu savienības (LKS) deputāts Jakovs Pliners aicināja šo jautājumu izslēgt no domes sēdes darba kārtības, pamatojot šo ierosinājumu ar to, ka jautājums nav pietiekami izrunāts Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Viņaprāt, ja to pieņemtu, tas varētu izjaukt "trauslo starpetnisko līdzsvaru Rīgā".

LKS un arī "Saskaņas" frakcijas deputāti pauda bažas par to, ka Rīgā bērnudārzos, kas īsteno mazākumtautību valodu izglītības programmu, tiek atvērtas grupas latviešu valodā.

Domes sēdē vairākkārt tika skaidrots, ka minētais lēmumprojekts nav saistīts ar grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz nodrošināt iespēju mācību programmas apgūšanai latviešu valodā. Tika skaidrots, ka šodien tiek lemts par jau akreditētām un īstenotām mācību programmām, kā arī tiek īstenotas pārmaiņas, kuras izteikuši izglītības iestāžu pārstāvji un bērnu vecāki.

Tāpat tika skaidrots, ka Izglītības likumā ietvertais jautājums tiks skatīts atsevišķi Izglītības, kultūras un sporta komitejā, jo pašlaik Rīgā ir 27 bērnudārzi, kuros tiek nodrošināta tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma. Tādēļ esot jāizlemj, kā nodrošināt, lai arī šajos bērnudārzos ir iespēja apgūt pirmsskolas izglītības programmu latviešu valodā.

Tomēr minēto divu partiju deputāti izmantoja iespēju paust savu nostāju par to, ka nav pamatota krievu valodas grupiņu slēgšana bērnudārzos un latviešu grupu izveidošana dārziņos ar mazākumtautību valodu.

Kā norādīja deputāte Antoņina Ņenaševa (PP), šis esot piemērs, kā viena politiskā partija maldina savus vēlētājus par notiekošo un Rīgas domē, jo tiekot diskutēts par jautājumu, kas nemaz netiekot skatīts. Šis darba kārtības jautājums neesot saistīts ar jautājumu par krievu bērnudārzu reorganizāciju un nav par to, kā tiks īstenoti grozījumi Izglītības likumā, uzsvēra politiķe.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais