Staķis: Rīgas domes nākamā gada budžets var būt mazāks par 17,2 miljoniem eiro

© f64.lv, Ruta Kalmuka

Rīgas domes nākamā gada budžets varētu būt mazāks par 17,2 miljoniem eiro, iespējams, samazinājums varētu būt pat lielāks, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP).

Staķis stāstīja, ka darbs pie pašvaldības nākamā gada budžeta turpinās, bet jau tagad ir skaidrs, par cik lielu summu būs jāveic konsolidācija, un kuriem Rīgas domes departamentiem ir jārēķinās ar samazinājumiem.

"Tomēr ir trīs jomas - sociālā sfēra, pirmsskolas un infrastruktūra, kurās samazinājuma nebūs, lai gan pārējām pagaidām ir jādomā par jostas savilkšanu," sacīja Staķis.

Rīgas mērs jau iepriekš pieļāva, ka samazinātās vietvarām pienākošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas dēļ Rīgas pašvaldībai nākamā gada budžets ir jākonsolidē par 20 miljoniem eiro.

"Šie 20 miljoni eiro ir vajadzīgi, lai mēs būtu uz nulles budžetu un nebūtu jānogriež pat algas," sacīja politiķis. Pēc Staķa paustā, tagad tiek vērtēts, ko var atlikt, kas ir lieki, neefektīvi tēriņi.

Piemēram, ietaupījums tika saskatīts pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pusē - gan attiecībā uz etalonu sistēmu, "kas bija uzpūsta dārga", gan uz "uzpūstajām subsīdijām mikroautobusiem", teica Staķis.

Tomēr katrā departamentā esot atrasti kādi ietaupījumi. Staķis sacīja, ka daži lēmumi varētu būt arī nepopulāri. Piemēram, viņš sprieda, vai ir nepieciešams turpināt uzturēt "Goda vārtus" Brīvības bulvārī, kas izmaksā 70 000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka likumprojekts "Par valsts budžetu 2021.gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" paredz pašvaldību budžetu IIN ieņēmumu daļas samazināšanu no 80% līdz 75%.

IIN ieņēmumu daļas samazināšana pašvaldībām par 5%, nozīmē samazināt pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus par 90,9 miljoniem eiro.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.