Kādēļ Staķis pēc ievēlēšanas neuzlika mēra amata ķēdi?

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Šodien pēc ievēlēšanas Rīgas domes priekšsēdētāja amatā Mārtiņš Staķis (APP) neuzlika mēra amata simbolu - ķēdi.

Kā pēc domes sēdes žurnālistiem teica Staķis, viņš neesot tendēts uz ārišķībām, bet šī ķēdes uzlikšana viņam šķietot diezgan ārišķīga.

Viņš uzlikšot mēra ķēdi tad, ja nākamo piecu gadu laikā būs nopelnījis rīdzinieku uzticību un pēc nākamajām Rīgas domes vēlēšanām otrreiz tiks ievēlēts mēra amatā.

Kā informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, 1939.gada 21.jūnijā tika pieņemts pilsētas pašvaldības likums (pēc Ulmaņa apvērsuma), kurā tika noteikts, ka pašvaldības vadītājam var būt amata zīme - ķēde. Lielākā daļa pašvaldību tās arī izgatavoja.

Rīgas lielvecākais Roberts Liepiņš pasūtīja ķēdes izgatavošanu un sākotnēji saņēma 16 variantus. Ķēde sastāvēja no posmiem, kas atainoja departamentu simbolus, ķēdes galā bija Rīgas ģerbonis. Ķēdes izgatavošanai 1940.gadā tika atvēlēti 2000 latu un tika izgatavots viens variants paraugam, kas tika akceptēts. Darbu pie ķēdes izgatavošanas pārtrauca karš. Vienīgais izgatavotais ķēdes oriģinālais variants nav atrasts.

2001.gadā, iesaistot darbā vēsturniekus un māksliniekus, SIA "Rīgas nami" (toreiz vadīja Andris Lācis) izgatavoja un uzdāvināja ķēdi Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram (LSDSP). No šī brīža ķēde tiek nodota katram nākamajam domes priekšsēdētājam.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par galvaspilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Staķis.

Par Staķi Rīgas mēra amatā nobalsoja 46 deputāti, pret bija 11, bet neviens neatturējās. Staķa ievēlēšanu šajā amatā atbalstīja arī daļa opozīcijas - Latvijas Krievu savienība un "Gods kalpot Rīgai", savukārt "Saskaņa" balsoja pret.

Staķis būs 11.galvaspilsētas mērs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Jaunajā koalīcijā darbosies "Attīstībai/Par"/"Progresīvie" (APP), "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) jeb kopumā septiņas dažādas partijas no četriem vēlēšanu sarakstiem.