Gājeju ielas, ātruma ierobežojumi, bērnudārzi bez rindām - ko sola jaunā Rīgas domes koalīcija?

 Jaunā Rīgas domes koalīcija ir apņēmusies Satiksmes departamentā veidot jaunu nodaļu veloinfrastruktūras jautājumu risināšanai. Tāpat topošā Rīgas domes vadība ir apņēmusies divu gadu laikā nodrošināt "pilnīgu pirmsskolas izglītības pieejamību galvaspilsētā", liecina galvaspilsētas domes jaunās koalīcijas šodien parakstītais Rīcības plāns.

Jauna nodaļa tikšot veidota, "lai veloinfrastruktūra dotu iespēju droši un ērti pārvietoties ar velosipēdu ikvienam rīdziniekam gan centra virzienā, gan starp apkaimēm, veicinot riteņbraucēju īpatsvara palielināšanos".

Domnieki apņēmušies arī uzlabot gājēju drošību, paplašinot 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, pakāpeniski uzlabojot ietves un gājēju pārejas, kā arī ieviešot gājēju ielas.

Domājot par lielajiem infrastruktūras objektiem, politiķi apņēmušies līdz 2025.gadam Rīgu atbrīvot no bedrēm, ieliekot pamatu ceļu infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai. Iecerēts izveidot un apstiprināt septiņu gadu infrastruktūras atjaunošanas plānu, kā arī "Rail Baltica" projekta īstenošanā pārstāvēt Rīgas iedzīvotāju intereses.

Lai sasniegtu minētos mērķus, paredzēts izstrādāt infrastruktūras glābšanas programmu ielu, ietvju un tiltu kapitālajam remontam, ielu asfaltēšanai, vienlaikus risinot kapacitātes problēmas Satiksmes departamentā. Šajā kontekstā plānots arī izveidot steidzamo un neatliekamo darbu sarakstu. Domnieki arī grib vienoties par pieeju sastrēgumu mazināšanai ar tranzīta plūsmu novirzīšanu, multimodālo punktu attīstību un viedo luksoforu ieviešanu.

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta kvalitāti un pieejamību, paredzēts sākt sadarbību ar mērķi integrēt Pierīgas un dzelzceļa sabiedrisko transportu vienotā sistēmā ar vienotu biļešu sistēmu un veidot integrētos mobilitātes risinājumus.

Koalīcija arī vēlas pārplānot sabiedriskā transporta maršrutus, tajā skaitā precizēt uzņēmumu atbildības sadalījumu, lai labāk savienotu apkaimes un nodrošinātu iedzīvotāju vajadzībām optimālu maršrutu tīklu un maksimālu sabiedriskā transporta pieejamību. Līdztekus paredzēts ieviest papildu sabiedriskā transporta joslas un citus risinājumus, lai padarītu transportu būtiski ātrāku, īpaši sastrēgumstundās. Izvērtēt ūdens transporta attīstības iespējas Rīgā.

Domnieki līdz 2025.gadam cer paaugstināt Rīgas skolu izglītības kvalitāti, vienlaikus nodrošinot to, ka pedagogi un izglītības darbinieki jūtas novērtēti un saņem nepieciešamo atbalstu kvalitatīvam darbam.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, plānots nodrošināt pedagogiem nepieciešamo atbalstu izglītības un valsts īstenoto reformu ieviešanai skolās, kā arī uzlabot skolu tīklu un vienoties par pieeju pedagogu piesaistei un profesijas prestiža celšanai, izmantojot dažādus atbalsta rīkus, tajā skaitā atalgojuma palielināšanu. Tāpat paredzēts veicināt mūsdienīgu un drošu mācību vidi visās skolās (uzlabot tehnisko nodrošinājumu, izskaust mobingu), kā arī nodrošināt izglītības iestādēs vides pieejamību skolēniem ar invaliditāti.

Galvaspilsētas jaunā vara solās panākt Rīgā ikvienam bērnam pieejamu vieta bērnudārzā, savukārt pirmsskolu pedagogiem un citiem darbiniekiem - cienīgu atalgojumu.

Lai to sasniegtu, divu gadu laikā paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītības pilnīgu pieejamību, risinot jautājumus gan pašvaldību, gan privāto pirmsskolu un aukļu pakalpojumu jomā. Plānojot 2021.gada budžetu, politiķi apņēmušies iezīmēt "skaidru ceļu pirmsskolu jomā strādājošo atalgojuma celšanai", lai risinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu. Paredzēts arī vienoties par pieeju, kā Rīgas pirmsskolās veicināt mūsdienīgu izglītības procesu, "kas mazina nevienlīdzību, nostiprina valsts valodas zināšanas un 21.gadsimta prasmes pirms skolas gaitu uzsākšanas".

Sporta jomā tuvāko gadu laikā plānots pašvaldības finansējuma piešķiršanu sporta organizācijām un sporta notikumiem līdzsvarot, padarīt caurskatāmu un godīgu, kā arī izveidot privāto sporta skolu atbalsta mehānismu.

Deputāti grib vienoties par pieeju pašvaldības sporta infrastruktūras attīstībai sadarbībā ar sporta federācijām un valdību, kā arī tās pieejamības veicināšanai visu sporta skolu audzēkņiem, kā arī veicināt sakārtotākus un iedzīvotājiem pieejamākus skolu sporta laukumus un citu infrastruktūru un nodrošināt plašāku atbalstu tautas sportam.

Domnieki apņēmušies apstiprināt pieeju interešu izglītības un mūžizglītības piedāvājuma uzlabošanai, izvērtējot satura piedāvājumu, tā teritoriālo sadalījumu, kā arī iespējamo sadarbību ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī rīkot tehniskās jaunrades dienas. Plānos ietverts uzdevums padarīt pašvaldības telpas un āra infrastruktūru pieejamāku jauniešu brīvā laika pavadīšanai, lai sniegtu atbalstu jaunatnes NVO, nodrošinātu vietu neformālajai izglītībai, jauniešu iniciatīvām un brīvā laika pavadīšanai.

Lai līdz 2025.gadam panāktu, ka Rīga ir pilsēta ar zināšanās balstītu ekonomiku, kas sadarbībā ar augstskolām nodrošina pievilcīgu vidi radošumam, inovācijām un pētniecībai, plānot Pārdaugavā izveidot "zināšanu jūdzi", kurā ietilptu Latvijas Nacionālā bibliotēka, trīs lielākās augstskolas un to kopmītnes. Vienlaikus paredzēts veidot plānu pašvaldības atbalstam ar augstskolām saistītajai uzņēmējdarbībai, sociālajām inovācijām, zinātnes centriem, kā arī veidot tādu satiksmes infrastruktūru un rekreācijas iespējas, lai maksimāli izmantotu augstskolu potenciālu. Paredzēts arī izveidot pieeju, kā pašvaldībai sniegt atbalstu studējošajiem, īpaši pašvaldības darbam svarīgās jomās.

Politiķi vēlas, lai 2025.gadā pilsētvide Rīgā tiktu veidota un uzturēta, ņemot vērā visu apkaimju iedzīvotāju vēlmes. Pilsētvidei būtu jābūt saskanīgam dizainam un tai ikdienā būtu jāveicina iedzīvotāju labklājība.

Šī mērķa sasniegšanai paredzēts stiprināt pašvaldības institūciju sadarbību ar iedzīvotājiem, lai tiktu veidoti un uzturēti iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši pilsētdvides elementi: soliņi, apstādījumi, mākslas objekti u.c. Iecerēts izstrādāt un ieviest publiskās ārtelpas vadlīnijas un Rīgas dizaina kodu, kā arī izvērtēt Tērbatas ielas kā gājēju ielas eksperimenta norisi un rezultātus un vienoties par pieeju gājēju ielu attīstībai Rīgā.

Deputāti vēlas, lai pilsētā tiktu izstrādāta programma Rīgas parku labiekārtošanai, kā arī jaunu skvēru, rotaļlaukumu un sporta infrastruktūras izveidei apkaimēs, vienlaikus arī veicinot pilsētas mazdārziņu, ekoloģisko kopienu zonu izveidi un nostiprināšanu. Mērķu sasniegšanai šajā jomā iecerēts izveidot pilsētas galvenā dārznieka amatu.

Lai saglabātu, pilnveidotu un cilvēkiem atvērtu Rīgas kultūrvēsturiskās vērtības, domnieki apņēmušies nodrošināt pašvaldības līdzdalību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, veidojot jaunas sadarbības formas, papildinot esošās vērtības ar pašvaldības pakalpojumu integrāciju un apkaimju iniciatīvām (piemēram, Lielo kapu, Rīgas vēsturisko ūdenstorņu, Matīsa tirgus pārdomāta izmantošana, skaidrojošās plāksnes izvietošana pie t.s. Uzvaras pieminekļa un citās vietās).

Deputātu plānos ietilpst arī pilnvērtīgāka Rīgas vēsturiskā centra un apkaimju vēsturiskās apbūves zonu vērtību saglabāšana, pārskatot būvvaldes darbu projektu saskaņošanā.

Iecerēts arī pārskatīt Rīgas pieminekļu aģentūras funkcijas, vienlaikus plānojot Rīgas arhitektūras pieminekļu un citu pieminekļu saglabāšanu un attīstību ar valsts institūciju iesaisti. Tāpat plānots atjaunot Rīgas kultūras pieminekļu inspekciju, kurai būtu kontroles funkcijas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā.

Topošā domes vadība līdz 2025.gadam cer panākt situāciju, ka izcila pārvaldība vairos rīdzinieku uzticību Rīgas vadībai un demokrātiskajam procesam. Uzlabojumu rezultātā kapitālsabiedrībām būtu efektīvi jāstrādā visu rīdzinieku labā, savukārt pašvaldībai būtu jābūt labai sadarbībai gan ar valsts institūcijām, gan Rīgas metropoles areāla pašvaldībām.

Lai sasniegtu mērķi, topošā domes koalīcija plāno pārskatīt funkcijas un deleģējumus, veikt padziļinātus auditus departamentos, kapitālsabiedrībās un aģentūrās, kā arī vienoties par procedūru vienkāršošanu un caurskatāmības palielināšanu pašvaldībā.

Tāpat paredzēts ieviest tādus stratēģiskos mērķus pašvaldības kapitālsabiedrībām, kas nodrošinātu, ka tās darbojas efektīvi un visu rīdzinieku labā. Līdztekus plānots ieviest OECD labas pārvaldības principus, kā arī noteikt tādus principus, kā konkursa kārtībā ieceļ un apstiprina izpilddirektoru un citas vadošas amatpersonas. Iecerēts īstenot konkursu uz izpilddirektora un citiem amatiem, kā arī izstrādāt un ieviest sadarbības modeli ar Rīgas metropoles areāla pašvaldībām transporta plānošanas un mobilitātes, izglītības sistēmas attīstības, vides aizsardzības un citās jomās. Vienlaikus paredzēts īstenot pāreju uz proaktīviem, uz iedzīvotājiem orientētiem pašvaldības pakalpojumiem.

Lai līdz 2025.gadam nodrošinātu plašu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iesaisti apkaimju dzīves organizēšanā, plānots nodrošināt ērtu un pārskatāmu sabiedrības informēšanu ar īsceļiem, atvērtajiem datiem, informāciju par sabiedriskajām apspriešanām un citām sabiedrības līdzdalības formām gan interneta vidē, gan citos veidos.

Šis mērķis paredz arī izveidot jaunu pieeju pilsoniskās sabiedrības, īpaši apkaimju biedrību, iesaistei lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegt atbalstu NVO administratīvajos jautājumos, lai stiprinātu to kapacitāti. Vienlaikus paredzēts paplašināt līdzdalības budžetu un plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību attīstības priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā, kā arī veicināt apkaimju sabiedrisko centru izveidi, izmantojot esošo pašvaldības infrastruktūru (bibliotēkas u.c. ēkas) un nodrošinot papildu telpas. Politiķi vēlas arī vienoties par pieeju sabiedrības integrācijai.

Topošā koalīcija vēlas, lai jau pēc pieciem gadiem Rīga izmantotu mūsdienu digitālos risinājumus, lai padarītu pārvaldi atvērtāku un ietaupītu līdzekļus. Tāpēc iecerēts pārskatīt Rīgas domes Informācijas un tehnoloģiju centra darbību, vienojoties par pieeju mūsdienīgas digitālās pārvaldes un inovāciju īstenošanai pašvaldībā virzībā uz viedās un ilgtspējīgās pilsētas risinājumiem. Tāpat ieplānots veikt IT risinājumu auditu departamentos un kapitālsabiedrībās, veicinot centralizāciju un izmaksu samazinājumu.

Finanšu jomas pārvaldībā līdz 2025.gadam iecerēts panākt līdzsvarotu pašvaldības budžetu, kas samazina budžeta deficītu un nodrošina pilsētas sociālo, ekonomisko un vides mērķu sasniegšanu. Šī mērķa sasniegšanai kopā ar Rīgas domes Finanšu departamentu un valdību paredzēts izstrādāt risinājumus finanšu līdzekļu pieejamībai pašvaldības mērķiem. Deputāti vēlas nodrošināt nepieciešamo kapacitāti un projektu gatavību attīstības finansējuma piesaistei no dažādiem publiskā finansējuma avotiem. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļu politiku plānots pārskatīt atbilstoši iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm.

Lai Rīgas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībās izskaustu korupciju un atjaunotu uzticību Rīgas domes darbam, domnieki vienojušies izveidot korupcijas novēršanas un apkarošanas plānu, tajā skaitā atskaites par publiskā finansējuma izlietojumu, pilnveidota trauksmes cēlēju sistēma. Ieviesti lobēšanas atklātības principi. Tāpat paredzēts nostiprināt godīgu konkurenci un novērst korupcijas riskus publiskajos iepirkumos un nodrošināt līgumu caurskatāmību, tai skaitā publiskojot iepirkuma līgumu darbu izmaksas pēc līguma izpildes. Jaunā koalīcija arī plāno celt regresa prasības pret amatpersonām, kas atbildīgas par zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībām.

Jaunajā koalīcijā darbosies Attīstībai/Par!, "Progresīvie" (APP), Jaunā Vienotība (JV), Nacionālā Apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA), Jaunā konservatīvā partija (JKP).