No Rīgas domē ievēlētajiem deputātiem 70% vīrieši, 30% - sievietes

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 70% no Rīgas domē ievēlētajiem deputātiem ir vīrieši, bet 30% - sievietes, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir ievēlēti 42 vīrieši un 18 sievietes. No "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotā saraksta ievēlētas desmit sievietes un astoņi vīrieši, no "Jaunās vienotības" (JV) - trīs sievietes un septiņi vīrieši, no "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotā saraksta - divas sievietes un pieci vīrieši, no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) - viena sieviete un trīs vīrieši, savukārt no "Saskaņas" - divas sievietes un desmit vīrieši.

Divus politiskos spēkus - "Gods kalpot Rīgai" (GKR) un Latvijas Krievu savienību (LKS) - pārstāvēs tikai vīrieši.

Saskaņā ar CVK datiem, 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē bija ievēlēti 44 vīrieši un 16 sievietes.

Jaunievēlēto deputātu vidējais vecums ir 47,9 gadi. Jaunākajai deputātei Justīnei Panteļējevai (AP/P) ir 27 gadi, savukārt visvecākā no deputātēm ir 77 gadus vecā Eiženija Aldermane (S).

33,3% jeb 20 jaunievēlēto deputātu ir vecuma grupā no 31-40 gadiem, 30% jeb 18 deputāti ir vecuma grupā no 51-60 gadiem. Savukārt 16,7% jeb 10 deputātu ir vecumā no 41-50 gadiem. 5% jeb pa trīs deputātiem ir divās vecuma grupās, proti, no 21-30 gadiem un no 71-80 gadiem. 10% jeb seši deputāti ir vecumā no 61-70 gadiem.

Vidējā izglītība ir 5% jeb trijiem deputātiem, augstākā izglītība - 88,3% jeb 53 deputātiem. Savukārt 6,7% jeb četri deputāti nav norādījuši informāciju par izglītību.

Pēc etniskās piederības 48,3% jeb 29 jaunievēlēto deputātu ir latvieši, 8,3% jeb pieci deputāti ir krievi, pa vienam ebrejam un lībietim, savukārt 40% jeb 24 deputāti nav atklājuši savu etnisko piederību.

Rīgā dzīvo 48 no jaunievēlētajiem deputātiem, Jūrmalā - seši, bet pa vienam no nāk no Rēzeknes, Babītes, Carnikavas, Mazsalacas, Mārupes un Olaines novada.

Jau ziņots, ka Rīgas vēlēšanu komisija ir apkopojusi vēlēšanu rezultātus no visiem 156 vēlēšanu iecirkņiem, līdz ar to ir zināms provizoriskais nākamā Rīgas domes sasaukuma sastāvs.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis AP/P apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un JV, liecina CVK sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, GKR - piecus, bet LKS un JKP - katra pa četrām deputātu vietām.

Saskaņā ar CVK apkopoto informāciju, no AP/P Rīgas domē varētu būt iekļuvuši Mārtiņš Staķis, Anete Jēkabsone-Žogota, Mārtiņš Kossovičs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Māris Mičerevskis, Agnese Logina, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Alija Turlaja, Selīna Vancāne, Viesturs Kleinbergs, Miroslavs Kodis, Panteļējeva, Laima Geikina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka un Ivars Drulle.

No JV galvaspilsētas pašvaldībā ievēlēti Vilnis Ķirsis, Ints Ķuzis, Inese Andersone, Olafs Pulks, Dzintra Geka-Vaska, Lauris Ērenpreiss, Uģis Rotbergs, Kārlis Šadurskis, Rita Našeniece un Kaspars Spunde.

NA/LRA domē pārstāvēs Einārs Cilinskis, Edvards Smiltēns, Ieva Brante, Ieva Siliņa, Dainis Locis, Jurģis Klotiņš un Valdis Gavars, bet JKP - Linda Ozola, Jānis Ozols, Dāvis Stalts un Valters Bergs.

"Saskaņu" jaunajā domes sasaukumā pārstāvēs Konstantīns Čekušins, Anna Vladova, Andris Morozovs, Aldermane, Romāns Mežeckis, Mihails Kameņeckis, Andrejs Kozlovs, Sandris Bergmanis, Raimonds Rubiks, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis un Vadims Faļkovs.

GKR Rīgas domē pārstāvēs Oļegs Burovs, Juris Radzevičs, Dainis Turlais, Ainars Baštiks un Jakovs Rafaļsons, bet LKS - Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Aleksandrs Kuzmins.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais