Jaunajā Rīgas domes sasaukumā ārkārtas vēlēšanu rezultātā varētu iekļūt pat astoņi partiju un to apvienību saraksti, liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ar pētījumu aģentūras SKDS atbalstu veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti.
Aptauja tika veikta šodien pie vēlēšanu iecirkņiem, un tās rezultāti liecina, ka lielāko atbalstu vēlēšanās varētu iegūt partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" kopīgais saraksts. Par to varētu būt nobalsojuši 26,6% vēlētāju.
Otrajā vietā varētu ierindoties partija "Saskaņa", kas varētu būt saņēmusi 18,9% vēlētāju balsu. Tās ilggadējā partnere partija "Gods kalpot Rīgai" vēlēšanās varētu finišēt piektajā vietā, iegūstot 7,4% balsu, tādējādi abas partijas kopā nesaņemtu vairākumu balsu, lai izveidotu koalīciju domē.
Trešajā vietā vēlēšanās varētu būt ierindojusies partiju apvienība "Jaunā Vienotība", par kuru varētu nobalsot 14,8% pilsoņu. Tālāk seko nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts, kas varētu būt saņēmis 8,8% vēlētāju balsis.
Jaunā konservatīvā partija šajās vēlēšanās varētu būt ieguvusi 6,2% balsu. Jaunajā domes sasaukumā varētu iekļūt arī Latvijas Krievu savienība, par ko varētu būt nobalsojuši 5,2% vēlētāju.
Iespējams, domē varētu tikt pārstāvēta arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai līdz 5% latiņas pārvarēšanai aptaujā pietrūkst tikai 0,2 procentpunktu.
Zem piecu procentu robežas ir partija "Alternative", par ko varētu būt nobalsojis 3,1% vēlētāju, valdībā pārstāvētā partija "KPV LV" ar 1,2% balsu, partija "Jaunā saskaņa" ar 1,2% balsu, partija "Vienoti Latvijai" ar 0,4% balsu, Rīcības partija ar 0,3% balsu. Savukārt partija "Taisnīgums" un Centra partija katra varētu būt saņēmušas 0,2% balsu.
Aptaujā piedalījās 2186 vēlēšanās jau nobalsojuši cilvēki, no kuriem savu izvēli neatklāja 654 vēlētāji jeb 30% no aptaujātajiem. Deviņas personas atzina, ka vēlēšanās nebalsoja, proti, neiemeta urnā aploksni, iemeta tukšu aploksni vai apzināti bojātu vēlēšanu zīmi u.tml.
Salīdzinot ar iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, šogad nedaudz - līdz 30% - pieaudzis tādu cilvēku skaits, kuri nevēlējās atklāt savu izvēli. Starp viņiem savukārt nedaudz - līdz 45% - ir pieaudzis krievvalodīgo īpatsvars. Pirms trim gadiem "Saskaņai" identiska vēlētāju aptauja uzrādīja būtiski zemāku rezultātu, nekā tā ieguva patiesībā, savukārt "Vienotībai" un "Attīstībai"/Latvijas Reģionu apvienībai tas bija augstāks nekā vēlēšanu iznākums. Tādēļ var prognozēt, ka šogad "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība un, iespējams, arī "Gods kalpot Rīgai" un "Alternative" oficiālais rezultāts būs augstāks nekā uzrāda aptauja, savukārt "Attīstībai"/Par!"/"Progresīvajiem", "Jaunajai Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai/Latvijas Reģionu apvienībai tas samazināsies.
Vienlaikus gan jāņem vērā, ka pieaudzis tādu vēlētāju skaits, kas nobalsoja iepriekšējās balsošanas laikā un kuri šajā aptaujā netika iztaujāti. Turklāt iepriekšējā balsošanā ievērojami straujāk audzis vēlētāju skaits tādos iecirkņos, kuros "Saskaņai" vēsturiski bijis zemāks atbalsts nekā citur.
Aptauju veica LETA, LTV, Latvijas Radio un RSU ar SKDS atbalstu.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu vēl gaidāmie rezultāti būs atšķirīgi no vēlētāju aptaujas datiem, bet ir lielāka varbūtība, ka jauno domes koalīciju drīzāk varētu veidot tās pašvaldībā ievēlētās partijas, kuras patlaban ir pārstāvētas valdībā, nevis līdz šim galvaspilsētā valdījušās "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR), aģentūrai LETA pauda sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņš gan uzsvēra, ka faktiskie vēlēšanu rezultāti, visticamāk, nebūs tuvu vēlētāju aptaujas datiem, par ko liek domāt iepriekšējā, arī 2017.gada vēlēšanu, pieredze ar cilvēku aptaujāšanu pie iecirkņiem. Pēc politologa teiktā, šī pieredze liecina, ka tie krievvalodīgie, kuri neatklāja savu izvēli, bija lielā mērā balsojuši par partiju "Saskaņa". Līdz ar to pastāv diezgan liela iespēja, ka, salīdzinot ar aptaujas datiem, vēlēšanu rezultātos "Saskaņai", Latvijas Krievu savienībai un "Alternative" faktiski būs lielāks atbalsts.
Savukārt apvienībai "Attīstībai/Par!" kopā ar partiju "Progresīvie" ir sagaidāms mazāks atbalsts vēlēšanu rezultātos, nekā to uzrāda vēlētāju aptaujas dati, tāpēc būs interesanti redzēt, kādi būs vēlēšanu rezultāti, norādīja Kaktiņš. Atbildot uz jautājumiem par vēlētāju aptaujas datiem, SKDS vadītājs akcentēja, ka, šķietami, pēc vēlētāju aptaujas datiem prognozes par vietu sadalījumu Rīgas domē nekad nav pareizi piepildījušās.
Sociologs atturējās prognozēt, vai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārvarējusi 5% barjeru, kas nepieciešama, lai iekļūtu Rīgas domē. Viņš norādīja, ka šajā jautājumā saglabāsies intriga līdz vēlēšanu rezultātu apkopošanai. Kaktiņš pieļāva, ka "Alternative" drīzāk nav iekļuvusi Rīgas domē, bet iespēju, ka šī partijai tomēr ir ievēlēta, vēl nevar pilnībā izslēgt.
SKDS vadītājs akcentēja, ka Latvijas gadījumā vēlētāju aptauja nav precīza prognoze pa vēlēšanu rezultātiem, bet prognozi iespējams izteikt, kopā izmantojot gan vēlētāju aptauju datus, gan plašākas zināšanas par dažādiem aspektiem.