Iepriekšējās balsošanas pirmās dienas aktivitāti piesardzīgi saista ar zemāku interesi par vēlēšanām

© Oksana Džadana/F64

No iepriekšējās balsošanas pirmās dienas aktivitātes datiem plašus secinājumus nevar izdarīt, bet, "ļoti spekulējot", var pieļaut, ka tikai nelielais aktivitātes pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām liecina par zemāku interesi piedalīties vēlēšanās, pauda sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Sociologs skaidroja, ka šajās vēlēšanās ir nācis klāt visiem zināmais papildus faktors par Covid-19 izplatības risku, tāpēc, ja aktivitāte vēlēšanās būtu sagaidāma lielāka, tad balsotājiem būtu vairāk jāizmanto iepriekšējās balsošanas laiks, lai izvairītos no drūzmēšanās un lielākas saslimšanas riska vēlēšanu dienā 29.augustā.

Taču aktivitātes līmenis pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā ir nosacīti līdzīgs iepriekšējo vēlēšanu datiem, kas drīzāk ir slikta, nevis laba ziņa attiecībā uz balsstiesīgo interesi par vēlēšanām, norādīja Kaktiņš. Sociologs gan reizē atzīmēja, ka tas ir "ļoti spekulatīvs" pieļāvums, jo dati par vienu iepriekšējās balsošanas dienu ir pārāk mazs informācijas elements, no kura nebūtu prātīgi izdarīt pārāk tālejošus secinājumus.

Eksperts arī norādīja, ka viens no faktoriem, kas motivē vēlētājus iet balsot, ir saturīga, un motivējoša vēlēšanu kampaņa, kas pārliecina balsotājus, ka balsot ir jādodas, ar domu, ka, ja neuzvarēs "labie", tad uzvarēs "tumsas spēki". Kaktiņš gan neredz, ka vēlēšanu kampaņas būtu tik ļoti uzrunājošas, lai aktivizētu krietni lielāku daļu vēlētāju.

Sociologs reizē norādīja, ka nepieciešams sagaidīt informāciju par vēlētāju aktivitāti ilgākā laika posmā, kas skaidrāk iezīmētu situāciju.

Kā ziņots, iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā, 26.augustā, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devušies 20 383 jeb 4,82% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK apkopotie dati.

Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju pirmajā dienā Rīgā izmantoja 20 084 jeb 4,71% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 0,11 procentpunktiem mazāk.

Iepriekšējā balsošana šodien notiek līdz plkst.16. Piektdien, 28.augustā, nobalsot varēs no plkst.12 līdz 20. Vēlēšanu dienā, 29.augustā, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.

Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiek lietoti vēlētāju saraksti.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais