Rīgas domes vēlēšanām reģistrētas 15 partijas; uz deputātu krēsliem pieteikušies 718 pretendenti

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām reģistrēti 15 kandidātu saraksti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Šodien noslēdzās sarakstu pieteikšanas iespējas Rīgas domes vēlēšanām.

Vēlēšanām reģistrēti partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts, Jaunās konservatīvās partijas (JKP), partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR), partijas "Saskaņa", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) apvienotais saraksts, "Jaunās Vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), partijas "Alternative", partijas "Vienoti Latvijai", Latvijas Krievu savienības (LKS), Centra partijas, Rīcības partijas, nacionālās savienības "Taisnīgums", "Jaunās Saskaņas" un partijas "KPV LV" saraksts.

Uz Rīgas domi no visiem sarakstiem kopā kandidē 718 domes deputāta amata pretendenti.

Ar pirmo numuru no "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/PRO) kopīgā saraksta startēs Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis, otrais kandidāts ir uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs, pēc tam sarakstā seko basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, "Latvijas Attīstībai" iepriekšējais Rīgas domes frakcijas līderis Viesturs Zeps un pedagoģe, viena no "Progresīvo" līderēm Antoņina Ņenaševa.

Rēķinot pēc gadu skaita gaidāmajā vēlēšanu dienā, pretendentu vidējais vecums ir 45,6 gadi. Vislielākais skaits kandidātu ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem, kuru pārstāv 196 jeb 27,3% pretendentu. Pēc tam seko 159 jeb 22,1% deputāta amata kandidātu vecumā no 41 līdz 50 gadiem.

18 gadi ir vienam kandidātam, četri pretendenti ir 19 gadu vecumā, bet pieciem kandidātiem ir 20 gadi. Tāpat uz amatu galvaspilsētas domē kandidēs seši cilvēki vecumā virs 80 gadiem, no kuriem vecākajam kandidātam ir 90 gadi.

Augstākā izglītība ir 551 jeb 76,7% kandidātu, vidējā izglītība 115 jeb 16%, pamatizglītība - pieciem jeb 0,7%, savukārt izglītības līmeni nav norādījuši 47 jeb 6,5% pretendentu.

Visiem pretendentiem, izņemot vienu, ir Latvijas pilsonība. No CVK sniegtās informācijas noprotams, ka minētais viens kandidāts, kuram Latvijas pilsonības nav, ir Lietuvas pilsonis. Likums atļauj pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Diviem kandidātiem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība - vienam līdzās Latvijas pilsonībai ir ASV pilsonība, bet otram - Libānas pilsonība.

Lielākā daļa no pretendentiem - 564 jeb 78,6% - dzīvo Rīgā, savukārt Jūrmalā dzīvo 35 jeb 4,9% pretendentu, bet no citām Latvijas vietām ir krietni mazāks kandidātu loks. Tie, kuri nedzīvo Rīgā, drīkst kandidēt galvaspilsētas domes vēlēšanās, ja viņi noteiktu laiku strādā galvaspilsētā vai arī viņiem Rīgā pieder nekustamais īpašums.

No pretendentiem 505 jeb 70,3% ir vīrieši un 213 jeb 29,7% ir sievietes.

Uz Rīgas domi kandidē 421 jeb 58,6% latviešu, 201 jeb 28% pretendentu savu tautību nav norādījuši, 77 jeb 10,7% kandidātu ir krievi, tāpat uz vietu galvaspilsētas domē pretendē vairāku citu tautību pārstāvji.

Kā aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā, AP/PRO programmā uzsvērts, ka pirmais uzdevums būs pārvarēt pandēmijas radīto šoku, un ieviest investīciju plānu, lai sildītu ekonomiku, sakārtotu pilsētvidi un ieguldītu iedzīvotāju sociālajā drošībā. AP/PRO uzsver apņemšanos "sociālajā jomā progresīvi ieguldīt par trešdaļu vairāk" un "padarīt Rīgu par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā", norādīts politiskās apvienības paziņojumā. Programmā likti uzsvari arī uz atvērtu un modernu pārvaldību, pieejamu un iekļaujošu izglītību, mājokļu stratēģiju, ērtu un ekoloģisku pārvietošanos, inovācijās balstītu izaugsmi un laikmetīgu kultūru.

No JKP Rīgas domes vēlēšanās startēs partijas Rīgas mēra kandidāte, Saeimas deputāte Linda Ozola, bijušais Saeimas deputāts un kultūras darbinieks Dāvis Stalts un Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle Marija Balcere.

Kā aģentūru LETA informēja partijā, Ozolas prioritātes būs tiesiskuma atjaunošana un ģimenēm draudzīgas vides veidošana Latvijas galvaspilsētā. "Esmu lepna, ka mums izdevies sapulcināt tik spēcīgu kandidātu komandu - tie ir cilvēki, kuri daudz darījuši, lai Rīgā beidzot mainītos vara un galvaspilsēta pieredzētu paaudžu nomaiņu politikā. Mums ir skaidrs plāns ģimenēm un godīgas pārvaldes ieviešanai," izteikusies saraksta līdere. JKP programmā norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs rīdziniekiem būs samērīgs un ka pensionāru mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro ar zemi vērtībā līdz 10 000 eiro NĪN būšot 0%.

GKR šoreiz vēlēšanās startēs atsevišķi no ilggadējās partneres pašvaldībā partijas "Saskaņa". Par savu mēra amata kandidātu GKR izvēlējusies bijušo domes galvu Oļegu Burovu, kurš sarakstā startē ar pirmo numuru. Tāpat no politiskā spēka vēlēšanās kandidē bijušais pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, pāris nedēļas Rīgas mēra krēslā pabijušais Dainis Turlajs un infektoloģe Baiba Rozentāle. Sarakstā iekļauti arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris Jakovs Rafalsons un politiķis un mācītājs Ainārs Baštiks.

GKR, tiekot ievēlētai galvaspilsētas domē, sola atjaunot Rīgas tiltus un pārbūvēt lielākās pilsētas ielas. Partija sola, ka cilvēki atgriezīsies tādā Rīgā, kurā ir ērti dzīvot, strādāt un mācīties, tāpēc pilsētas attīstībai vajadzētu būt pakārtotai Rīgas iedzīvotāju interesēm. GKR ir pārliecināta, ka dzīvei Rīgā jābūt drošai, sabiedriskajam transportam, mājoklim - ikvienam pieejamam, bet sociālajam atbalstam - taisnīgam. Partijas vīzija par Rīgu 2025.gadā paredz, ka Rīga būs kļuvusi par pilsētu, kurā ir labi un ērti dzīvot, strādāt un audzināt bērnus.

"Saskaņas" saraksta līderis un mēra amata kandidāts ir SIA "Latvijas mobilais telefons" vecākais sistēmu analītiķis Konstantīns Čekušins. Saraksta otrais numurs ir bijusī domes deputāte Anna Vladova, bet trešajā pozīcijā ir bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs. Domē cer iekļūt arī Rīgas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, bijušais Saeimas deputāts Romāns Mežeckis, bijušie domes deputāti Eiženija Aldermane, Mihails Kameņeckis un Sandris Bergmanis.

"Saskaņa", iekļūstot Rīgas domē, vēlētājiem sola strādāt pie sociālās stabilitātes, starpnacionālā miera un jaunas attīstības jautājumiem, liecina politiskā spēka sagatavotā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu programma. Programmā akcentēts, ka "Saskaņa" ir vadījusi Rīgu desmit gadus, šajā laikā ieviešot brīvbiļetes sabiedriskajā transportā pensionāriem un skolēniem, brīvpusdienas bērniem, izveidojot parkus un promenādes izgāztuvju vietās, nodrošinot desmitiem izremontētu skolu un bērnudārzu, kā arī ieviešot virkni masu pasākumu, kas piesaista ne tikai pilsētas iedzīvotāju, bet arī viesu uzmanību.

Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un LRA apvienotais saraksts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās sola nodrošināt pieejamus īres dzīvokļus par saprātīgu cenu jaunajām ģimenēm un pašvaldības speciālistiem. Lai to panāktu, partijas apņēmušās nodrošināt pilsētā jaunu mājokļu celtniecības programmu, kur jaunajām ģimenēm un pašvaldības speciālistiem būs pieejami īres dzīvokļi par saprātīgu cenu, kā arī veicināt esošo mājokļu renovāciju. Kopīgā saraksta pārstāvji arī sola samazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem.

Ar pirmo numuru no VL-TB/LNNK un LRA saraksta kandidēs tā izraudzītais mēra amata pretendents Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), tālāk sarakstā seko LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Valsts prezidenta Egila Levita ārštata padomniece izglītības un zinātnes politikas jautājumos Ieva Siliņa un zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomnieks Edvards Ratnieks.

Pieteiktajā JV sarakstā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām kandidē Rīgas mēra amata pretendents, bijušais Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis, bijušais ilggadējais domnieks Olafs Pulks, cits bijušais domnieks Lauris Ērenpreiss, politiķi Kārlis Šadurskis, Hosams Abu Meri un Ints Dālderis, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks un citi pretendenti.

JV sola Rīgu padarīt iedzīvotājiem un biznesam draudzīgāku, mainot pašreizējo situāciju, kad daļai rīdzinieku nākas "bēgt no Rīgas trokšņainās un putekļainās vides". JV mēra kandidāts Ķirsis Rīgu salīdzinājis ar galdiņu uz trīs kājām, no kurām viena ir mājoklis un vide ap to, otra - darbavietas un vietas skolās, bet trešā - kultūra un izklaides joma. No visām šīm "galdiņa kājām" mājoklis un vide ap to ir īsākā jeb šajā jomā ir sliktāka situācija, tāpat arī bērnudārzu nepieejamība neļauj piesaistīt iedzīvotājus galvaspilsētai, norādīja Ķirsis. Politiķis skaidroja, ka kopā ar komandu paredzējis šo situāciju mainīt, tajā skaitā nodrošinot arī īres namu celtniecību.

ZZS mēra amata kandidāts ir Saeimas deputāts Viktors Valainis, tālāk sarakstā seko ārsts Pēteris Apinis un ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tāpat no saraksta kandidē biedrības "Vides vārds" valdes locekle Anitra Tooma, Latvijas Zemnieku savienības ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš un citi pretendenti.

ZZS infrastruktūras jomā sola īstenot daudzdzīvokļu māju renovāciju, nepalielinot kopējos ikmēneša maksājumus, kā arī sakārtot māju iekšpagalmus - piebraucamos ceļus, bērnu spēļu laukumus un soliņus. Politiskais spēks apņēmies būvēt jaunus īres namus, reizē nepieļaujot apbūvi uz zaļo zonu rēķina. ZZS paredz ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kā arī būvēt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes.

Partija "Alternative" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās sola plānveidīgi un kvalitatīvi izremontēt galvaspilsētas maģistrālos ceļus, liecina politiskā spēka iesniegtā saraksta vēlēšanu programma. Partija arī apņēmusies noasfaltēt ceļus norādot, ka pilsētā esot aptuveni 30% jeb 265 kilometru neasfaltētu ielu, kas nozīmējot "netīrumus, putekļus". "Alternative" tāpat sola veikt vērienīgu Rīgas lietus ūdens kanalizācijas remontu un renovāciju, lai lietus laikā ielas nepārvērstos "upēs".

No "Alternative" saraksta uz Rīgas domi kandidē bijušie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs. Starp kandidātiem ir arī "Alternative" vadītājs Aleksandrs Mirskis, bezdarbnieks Jefimijs Klementjevs, SIA "Demiz" komercdirektors Jevgenijs Jevstifejevs un Valsts darba inspekcijas inspektors Agris Sūna.

No "Vienoti Latvijai" uz Rīgas domi pretendē "Ferado" Zinātniskās biedrības valdes priekšsēdētājs Dainis Vītols, Projektu vadītāju profesionālās apvienības valdes locekle Silvija Bruņa, Rīgas Stradiņa universitātes docents Normunds Limba, uzņēmuma "Core Deep Solutions" īpašnieks Valdis Līcis, Rīgas 28.vidusskolas skolotājs, interešu izglītības pedagogs Arnolds Ziemelis un "Memory Water" dibinātājs Jānis Pļaviņš.

Partija kā vienu no saviem mērķiem izvirzījusi jauna Rīgas pilsētas struktūrplāna izstrādi, kas risinātu gan pilsētas plānojuma, gan infrastruktūras, gan moderna transporta veidu ieviešanu. "Vienoti Latvijai" sola nodrošināt pilsētas dzelzceļu, kas samazināšot iedzīvotājiem ceļā pavadāmo laiku.

No LKS Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidē bijušais Saeimas un uz laiku arī Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs, aiz viņa sarakstā būs Inna Djeri, kura no LKS saraksta nesekmīgi startējusi dažādās iepriekšējās vēlēšanās, bijušais Saeimas deputāts Jakovs Pliners, biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" valdes loceklis Andrejs Pagors un bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs.

Partijas programmā ir trīs galvenie virzieni, pastāstīja Mitrofanovs. Pirmais virziens paredz "saglabāt to, kas pašreiz veiksmīgi darbojas Rīgā", proti, sociālo palīdzību, atlaides sabiedriskajā transportā u.tml. Otrais virziens paredz "pilnībā izjaukt korupcijas shēmas un sistēmu, kas tika veidota bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) laikā un pirms tam". Lai izskaustu korupciju, LKS piedāvā izstrādāt "lēmuma pasi", teica Mitrofanovs, skaidrojot, ka tā būtu mobilā lietotne, ar kuru jebkurš rīdzinieks varētu sekot līdzi, kā attīstās kāds projekts. Piemēram, tajā būtu pieejami visi iepirkumi, to izsludinātāji, dalībnieki, uzvarētāji un gala lēmumu pieņēmēji. Trešais virziens LKS programmā paredz atjaunot pašvaldības mājokļu celtniecību.

Centra partija Rīgas domes vēlēšanām piedāvā tikai astoņus kandidātus. Ar pirmo numuru sarakstā kandidēs 13.Saeimas vēlēšanās no partijas "No sirds Latvijai" saraksta neveiksmīgi startējušais Jānis Valtervitenheims, kurš pieteikts kā "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības "Dzintars"" prezidents, bet viņam seko Normunds Grostiņš un Andžejs Zdanovičs.

Savā programmā partija kā pirmo uzsver, ka tā ir oficiāli ierosinājusi atlaist Saeimu. Partija arī pozitīvi vērtējot to, ka tika atlaista Rīgas dome. "Rīgā 60 deputātu vietā piedāvājam 30 un Saeimā 100 vietā piedāvājam 50 deputātus. Tas dažos gados ietaupīs miljonus eiro," programmā raksta partija, lai arī pašvaldība par likumu izmaiņām nelemj. Centra partija sola samazināt apkures izmaksas, salabot ielas, pakāpeniski ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu visiem rīdziniekiem un neļaut "rīkot praidus Rīgas centrā".

No Rīcības partijas uz Rīgas domi kandidēs biedrības "Latvijas krievu pasaule" priekšsēdētājs Ruslans Pankratovs, Rīgas katoļu garīgā semināra viesprofesors Oļegs Nikiforovs, biedrības "Dzimta" priekšsēdētāja Jeļena Korņetova, biedrības "Krievu kopiena Rīgā" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Čičagins un viesnīcas "Gūtenbergs" administrators Ļevs Perlovs.

Rīcības partija sola nodrošināt bezmaksas pusdienas audzēkņiem no 1. līdz 12.klasei, līdz 2026.gadam likvidēt rindu uz sociālo mājokli un izmaksāt ik mēnesi pabalstu katram cilvēkam ar invaliditāti, maznodrošinātam, vientuļam vecākam ar bērnu 100 eiro apmērā.

No nacionālās savienības "Taisnīgums" uz Rīgas domi pretendē zobārsts Vilnis Strods, attīstības finanšu institūcijas "Altum" projektu vadītājs Andrejs Krūmiņš, SIA "JS Consult" valdes priekšsēdētājs Jānis Suipe un Latvijas Nacionālā arhīva arhivārs Mārtiņš Taurītis.

"Taisnīguma" programmā norādīts, ka tās pārstāvji ir nacionālisti, kuri par savu mērķi izvirzījuši latviešu īpatsvara pieaugumu Rīgā, kur latviešu skaits esot nosacīti nedaudz mazāks par pusi. Politiskais spēks iestājas arī par "jaunu migrantu-viesstrādnieku un ārzemju studentu iebraukšanas bremzēšanu".

No "Jaunās Saskaņas" uz Rīgas domi cita starpā kandidē galvaspilsētas mēra amata kandidāte Tatjana Kargina, biedrības "Dzintarkrasta serviss" valdes priekšsēdētāja Marika Žuravļova, pensionārs Igors Meļņikovs un tā dēvētais "antifašists" Jānis Kuzins.

"Jaunā Saskaņa" paredzējusi veikt "pilnu auditu" Rīgas domē un pašvaldības kapitālsabiedrībās, lai pārbaudītu to darbību no likumības un lietderības viedokļa. Partija arī plāno materiāli atbalstīt zaļās, mazjaudas vēja un saules elektroenerģijas ražošanu, kas atrodas iespējami tuvāk patērētājam. Politiskais spēks arī norāda, ka sabiedriskajam transportam jābūt bez maksas katram rīdziniekam.

Savukārt "KPV LV" kā kandidātus Rīgas domes vēlēšanās pieteikusi Saeimas deputātu Ralfu Nemiro, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas projektu nodaļas vadītāju Jūliju Stari un SIA "MetPro" valdes locekli Vasiliju Nilovu.

"KPV LV" sola, ka, ja viņi nonāks Rīgas domē, tad katrs rīdzinieks būs "uzklausīts, sadzirdēts, novērtēts un aicināts kā līdzvērtīgs sarunu biedrs un lēmumu pieņēmējs". Partijā norāda, ka pēc Covid-19 pandēmijas svarīgākais uzdevums būs darbavietu radīšana, veicinot Rīgas eksportspēju un attīstot tūrismu.

Kā ziņots, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks augusta beigās.