Rīga "ekonomikas sildīšanai" gatava siltināt ēkas, būvēt veloceliņus, promenādes 337 miljonu vērtībā

© f64

Rīgas pašvaldība šogad varētu sākt piedalīties "ekonomikas sildīšanā", īstenojot projektus 337 miljonus eiro vērtībā, kuriem pašlaik ir augsta gatavības pakāpe, taču to īstenošanai nav līdzekļu.

Šādi dati apkopoti, ņemot vērā publiskajā telpā sniegto informāciju par plānoto Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi.

Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas jomā pašvaldība ir gatava īstenot projektus 241 miljona eiro vērtībā. Tas ietver, piemēram, kompleksus pasākumus pirmsskolas izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošanai. Mobilitātes jomā varētu īstenot Austrumu maģistrāles iztrūkstošo posmu no Vietalvas ielas līdz Ieriķu ielai. Tāpat pašvaldība būtu gatava realizēt atsevišķus veloinfrastruktūras projektus, piemēram, izbūvēt veloceļu no centra līdz Ziepniekkalnam.

Pilsētvides jomā pašvaldība būtu gatava piesaistīt 96 miljonus eiro, tādējādi nodrošinot jaunu darba vietu izveidi un kultūras un izglītības pakalpojumu pieejamību. Šajā jomā varētu īstenot, piemēram, Aldara parka pārbūvi un Mūkusalas ielas krasta promenādes izbūvi.

Rīgas pašvaldība iepriekšējos gados, atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, nodrošināja darbu pie tehniskās dokumentācijas izstrādes minētajiem projektiem.

"Līdz ar to, ja pašvaldībai tiktu piešķirts nepieciešamais finansējums, jau tuvāko mēnešu laikā ir iespējams sākt būvniecības darbus vairākos nozīmīgos objektos, kas veicinātu ātrāku Covid-19 izraisītās krīzes sociālekonomisko seku mazināšanu un vienlaikus nodrošinās pašvaldības infrastruktūras sakārtošanu," pauž domē.

Pašvaldība arī vēlas vērst uzmanību uz jautājumu par finansējuma piešķiršanu ar "Rail Baltica" saistītās infrastruktūras objektu būvprojektu izstrādei un būvniecībai, jo ekonomikas stimulēšanai būšot liela nozīme arī ziemas un 2021.gada pavasara mēnešos, tādēļ investīcijas ir nepieciešamas arī lielākiem projektiem transporta infrastruktūras jomā.

Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanas pasākumiem no Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvijā pārdalīs 500 miljonus eiro, trešdien lēmusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka patlaban jau pieņemts lēmums Covid-19 krīzes mazināšanai pārdalīt līdzekļus no Satiksmes ministrijas (SM) pārtrauktā dzelzceļa projekta - 100 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas 30 miljoni eiro tiks novirzīti veselības dienestu stiprināšanai, 35 miljoni eiro - uzņēmējiem apgrozāmo un pamatlīdzekļu instrumentiem, 20 miljoni eiro - nodarbinātības pasākumu atbalstam, bet darbaspēka kvalifikācijas un pārorientācijas pasākumiem tiks novirzīti 15 miljoni eiro.

Savukārt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo energoefektivitātes projektu finansējumu aptuveni 7,5 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt pašvaldību energoefektivitātes pasākumu projektiem, kas realizējami 2020.gadā.

Darba grupā tika atbalstīti priekšlikumi par finansējuma pārdalēm nozaru ministriju ietvaros. FM informēja, ka papildus finansējums tiks novirzīts ekonomikas atveseļošanas pasākumiem 17,8 miljonu eiro apmērā, aktīvās nodarbinātības pasākumiem un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai - 38,3 miljoni eiro, nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei, kompetenču pieejas satura aprobācijas pasākumiem - 12,6 miljoni eiro.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pasākumiem, reģionālās jomas investīcijām, kā arī pārdalēm starp IKT projektiem plānots novirzīt 41,1 miljonu eiro. Savukārt pasažieru vilcienu attīstības projektiem un citiem SM projektiem - 283 miljonus eiro.

Maija sākumā šie priekšlikumi tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais