Vismērķtiecīgāk uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām virzījusies Attīstībai/Par! un Progresīvo alianse

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Saeima oficiāli apstiprinājusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu atlikšanu uz 6. jūniju un priekšvēlēšanas aģitācijas perioda, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskaita partiju tēriņus, atsākšanu no nulles. Ņemot vērā KNAB apkopotos partiju līdz šim veiktos ieguldījumus, pasīvākā savā kampaņā bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet agresīvākā – Attīstībai/Par! un Progresīvo alianse.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka priekšvēlēšanu kampaņu dažas partijas uzsāka jau pirms tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Savukārt KNAB kampaņās tērēto naudu, kas šajās vēlēšanās vienai partijai nedrīkst pārsniegt 171,7 tūkstošus eiro, sāk uzskaitīt tikai līdz ar vēlēšanu izsludināšanu. Valdībai un Saeimai bija jāizlemj, vai, pārceļot vēlēšanu datumu, priekšvēlēšanu kampaņās jau tagad ieguldītos līdzekļus vajadzētu pielāgot jaunajam vēlēšanu datumam, atņemot tos no pieļaujamā budžeta, vai ļaut uzskaitāmos tēriņus atsākt skaitīt no nulles. Par pieņemamāko Ministru kabinetā un Saeimā tika atzīts pēdējais variants.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce skaidro, ka šāds risinājums ir loģiskākais, jo pieredze liecina, ka vēlētāji savu galīgo izvēli izdara aptuveni mēnesi pirms vēlēšanām, bet, atliekot vēlēšanu datumu un nemainot priekšvēlēšanu aģitācijai tērēto līdzekļu uzskaites kārtību, privileģētā situācijā nonāktu tās partijas, kas kaut kāda iemesla dēļ aģitāciju laikā, kad vēlēšanas tika paredzētas maija sākumā, nebija uzsākušas.

Ņemot vērā šādu loģiku, vislabākajā situācijā, ja tēriņu uzskaite netiktu atsākta no nulles, būtu nonākušas divas partijas - Saskaņa un ZZS. Saskaņa priekšvēlēšanu aktivitātēm līdz šim atvēlējusi tikai 345,2 eiro jeb 0,2 procentus no pieļaujamā budžeta. Turklāt šie tēriņi klasificēti kā labdarība. Savukārt ZZS, laikus prognozējot ārkārtējās situācijas izsludināšanu un vēlēšanu datuma atlikšanu, priekšvēlēšanu kampaņu vispār nebija uzsākusi.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš gan uzskata, ka šādā veidā organizācijas palaidušas garām iespēju iepazīstināt vēlētāju ar savām idejām, jo, pat atceļot vēlēšanas, elektorāts noteikti atcerēsies arī pirms diviem un trim mēnešiem dzirdēto, piemēram, par Attīstībai/Par! un Progresīvo alianses līdera Mārtiņa Staķa vēstījumu. Turklāt regulāra, ne tikai priekšvēlēšanu laika komunikācija ar savu vēlētāju ir svarīgs faktors priekšvēlēšanu cīņās.

No šāda aspekta vērtējot, plānoti vai neplānoti, bet visveiksmīgāk situāciju izmantojis tieši Attīstībai/Par! un Progresīvo apvienotais saraksts. Saskaņā ar KNAB apkopoto informāciju, šis saraksts līdz 18. martam savu priekšvēlēšanu kampaņu bija saplānojis par 98,6 tūkstošiem eiro jeb 57% no pieļaujamā budžeta. Lielāko daļu no šīs summas - 52,1 tūkstoti eiro - partija bija iecerējusi tērēt vides reklāmās, bet 31,8 tūkstošus - radio.

Savukārt otra aktīvākā bijusi Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā komanda, kas kampaņā bija jau saplānojusi 84,7 tūkstošus eiro jeb 49% no budžeta. Arī šī partija lielāko līdzekļu daļu līdz šim bija plānojusi tērēt vides reklāmās - 72,8 tūkstošus, bet radio reklāmās - 5,4 tūkstošus eiro.

Trešā aģitācijā aktīvākā partija ir Jaunā Vienotība, kas savu kampaņu bija paspējusi izplānot par 77,3 tūkstošiem eiro jeb 45% no likumīgā budžeta. Šī organizācija 56 tūkstošus bija novirzījusi vides reklāmām, bet 16 tūkstošus - aģitācijai presē.

Politiskais spēks Gods kalpot Rīgai!, kurš šajās vēlēšanās pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā startēs atsevišķi no ilggadējā partnera Saskaņas, līdz 18. martam savu kampaņu bija izplānojis par 57,8 tūkstošiem eiro jeb 34% budžeta. Līdzīgi kā lielākā daļa konkurentu, arī šī politiskā organizācija savu kampaņu koncentrējusi vides reklāmās, kurām atvēlēti 55,3 tūkstoši eiro, bet reklāmai presē - 2,48 tūkstoši eiro.

Interesanti, ka Jaunā konservatīvā partija ir vienīgais aģitāciju uzsākušais politiskais spēks, kas līdz šim priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietojis reklāmu televīzijā. Turklāt tā ir lielākā sadaļa līdz šim izplānotājā budžetā - 26,3 tūkstoši eiro. Savas kampaņas galveno akcentu lemts likt uz reklāmu televīzijā. Salīdzinot ar konkurentiem, konservatīvie lielāku uzmanību pievērsuši arī reklāmai internetā. Šai pozīcijai atvēlēti deviņi tūkstoši eiro, bet kopumā Jaunā konservatīvā partija līdz 18. martam bija paspējusi ieplānot 57,3 tūkstošus eiro vērtas priekšvēlēšanu aktivitātes jeb 33% no budžeta.

Gan KNAB Stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina, gan Attīstībai/Par! pārstāvošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsver, ka šīs nav jau iztērētās summas - vien tās, par kurām politiskie spēki jau parakstījuši līgumus. Pašlaik daļa partiju apturējušas priekšvēlēšanu kampaņas un vienojušās ar medijiem, ka tās saskaņā ar jau noslēgtajiem līgumiem tiks turpinātas pēc atkārtotas vēlēšanu izsludināšanas.